Ko tev lare stastit... attiecību sãkumâ nekas neliecinãja, ka cilvēkam varētu būt kädas problēmas... bet, ieklausoties stãstos par pagãtni, pärsteidza dažadu notikumu raibais virknējums, kas nelīmējäs kopä ar pasa indivīda patieso vecumu... tajä brīdī laidu visu gar ausīm, jo likas-mazums ko tik cilvekam nav nacies darit, kur pabūt, ja no 14 gadu vecuma pašam ar visu bijis jãtiek galä.Bet pëc kãda laika gluži nejauši atklãjãs, ka par vienu un to pašu notikumu viņš katram stãsta dažãdas versijas.Vēläk tam pievienojäs nepärtraukta svaidīšanãs no nodoma uz nodomu. Pläni mainijäs pa minūtēm... ja no rīta cilvëks saka, ka dodas piemeram uz Rigu, tad vakarä viņš atradãs jebkur citur, tikai ne Rīgä☺Arī vienã darbavietã noturēties ilgstoši nespēja... un aiziešanas iemesli, ui, vienam stästa vienu, citam, pavisam ko citu... Beigäs jau pats bija saputrojies kam ko kad un cik stästījis tiktäl, ka
sãka izvairīties no sarunäm aci pret aci... bija pat tik tälu, ka palūdzu sūtīt foto no konkrëtäs vietas.Runäju ar viņu par to visu un ne tikai-izmēğinäjos visädi.Pats kädä brīdi atzinăs, ka saprot, ka tas nav normäli, bet... protams katrs pats jau tikai var sev palīdzēt... Es priecäjos, ka tas ir beidzies... vnk pa dzīvi esmu pacietīgs cilvēks, varbūt naivs un dumjš kã dažs te izsakãs, bet ticību cilvēkiem tik ļoti negribējäs zaudēt...
0
0