Dumpiigais, kakeits sēž pukēs uz kiegeļiem un kustin’ keps.

vai par dīvainu klaboņu es arī varu izstāstīt! Ja godīgi, ja es Ķirsim dzirdu savādas un nepierastas skaņas, es zaudēju jebkādu skaidro saprātu un braukt vairs praktiski nevaru. Pāris gadus atpakaļ tāda ska’na parādījās, kaut kas sīki trinkšķināja, , kaut kur priekšēja riteņa rajonā. Protams, braucu uz servisu. Dzeks mierīgi noklausījās, ko es viņam mēģīnāju iestāstīt. Tad atvēra bardačoku un izņēma no tā saulesbrilles... Pēc tā, kādu brīdi varēju atkal mierīgi Ķirsi lietot. Dīvainākais bija tas, ka man nemaz nebija kauns un arī tas, ka meistars nebrīnījās, pat nepasmaidīja. Vienkārši novērsa problēmu. Tieši par to es arī večus cienu ;o))

Tapatvien... :) Redz, tepat un tikko Satan un Tapatvien pierādīja, ka auto lietošanā sieviešu un vīriešu iekritieni praktiski un faktiski var neatškirties... :)

pie tēmas par "sievieti un auto" gribas dažiem labiem daiļdirsējiem (vīriešu kārtas pārstāvjiem) pajautāt, vai viņi paši kādreiz ir pieturējuši un snieguši palīdzību kādai daiļā dzimuma pārstāvei, kuras ir palikusi ielas, ceļa malā pie sava neejošā, saluzušā četrriteņu drauga? Forši jau ir kritizēt sievietes, ka viņas ir tadas pablondas, padumas, neko nesaprotšās, bet... ka tad ir īstenībā? Mūsu valstī ir ļoti liels sieviesu šoferu īpatsvars, to īpaši var pamanīt pēcsvētku dienās

Labi, ka tapatvien nepilotē lidmašinas. Kas notiktu, ja trokšņa dēļ nespētu vairs pabraukt...

Sieviete un auto...
Lai tur vai kā, bet ja izdodas tikai "sieviete un gaļasmašīna" tas mūsdienās ir vīrietim apgrūtinoši.

lauveniek - man sniedza! Vienu reizi pat dzīvību izglāba! Atceros, ka braucu pilsētā pa kaut kādu mazu ieliņu un te pēkšņi uz pagrieziena kaut kāda bedre un peļķe tajā, es no bailēm un parsteiguma nospiedu kaut kādu nepierastu pedāļu kombinācīju, zem pārsega kaut kas nosparkšķēja un pēkšņi no pārsega sāka celties dūmi. Sākumā domāju, ka tas ir no tās peļķes( varbūt motors bija pārkarsis), bet dūmi bija tādi aizdomīgi... momentā nesapratu, kas man būtu jādara, jāvelk no salona ārā dokumentu kasti, vai ugunsdzēšamo aparātu. Paņēmu aparātu, katram gadījumam un mēģināju nedaudz pacelt pārsegu -skatos- tur tiešām kaut kādas liesmiņas! Kašmars! Sāku pētīt ugunsdzēšamo aparātu, bet momentā nekā nesapratu, ko ar viņu jādara. Te pēkšņi no pretējās joslas piebrauca vieglā mašīna, no tās izskaleca vecis ar ugunsdzēšamo aparātu un ar bļāvienu, - tikai neveriet vaļā pārsegu pieskrēja un "atrisināja manu problēmu". Tā kā nevajag uzbraukt večiem! Pie tam viņš mani vēl aizvilka līdz mājai, nepaņēma nekādu naudu, teica- jums tāpat tagad būs izdevumi. Vienīgais, ko paņēma, manu ugunsdzēšamo aparātu. Tad es ar trīcošām rokām piezvanīju uz servi, pateicu kas par ķibeli, veči bija klāt pēc 10 minūtēm, aizvilka autiņu un jau vakarā piezvanīja un teica, ka man ir drausmīgi paveicies, jo vienīgais kas bija jādara- jānomaina visas gumijas. Tas pat dārgi nemaksāja. Vienā vārdā - palīdz gan veči, kaut gan goda vārds, viņiem nemaz tas nav nekāds pienākums un ceļa mēs esam vienlīdzīgi!

Tikai dēļ autiņa turēt vīrieti? Nu nē, labāk es iegādāšos savu mehāniķi :))

Mice... :) "Vai dzirde par daudz laba... "

Tev jau labi, Tu mūziķe un, ticami, ar absolūto dzirdi... Mani savulaik mācīja braukt "ar ausīm", tādēļ no visiem autiņiem vispirms izmēžu radio, -- lai kādam ieslēgt neienāktu prātā... :) Nav ne vainas, ja sadzirdi, kaut lielāko daļu, no tā, ko var sadzirdēt...

70. -- 80. gados lietuviešiem bija sava rallija zvaigzne -- Stasis Brunza: puiks, kurš pirmoreiz PSRS čempionātā piedalījās ar "Moskvič-Iž-412" 16 gadu vecumā. Tai pašā laikā viņam bija jāizšķiras -- autogonkas vai mūzika: muziķenē beidzis čellu un tik labi, ka mūzu profesors solījis kondženē uzreiz otrā kursā ņemt. Par Brunzu smējās kā par mehāniķu nāvi: staigājis ap auto, klausījies un trenkājis mehāniķus: man gan likās, ka tiem vajadzēja priecāties, ja boss precīzi, nekad nekļūdoties, varējis pateikt, tieši kurā cilindrā vaina meklējama...

Lauvenek... Ja ceļmalā dāma ar stāvošu... auto, protams... ir jau tādi, kas brauc garām. Dažreiz pat labi, ka brauc garām: ja nav saprašanas, vismaz neko nesamaitās...

Gadās jau pasmieklīgas situācijas: pa lielu gabalu var redzēt, ka pusceļā līdz lielceļam no lauku radu mājām dāmucis lēzenu mājceliņa grāvi paņēmis un nezināšanas dēl mazliet ar savu parketnieku ieracies. Vismaz kāds bija ieteicis atbilstošas riepas sagādāt. Piebraucu lielceļmalā, eju skatīties. "Nevarēsiet pavilkt?" prasa. "Pati izbrauksiet, " atbildu.
Acis mazliet stīvas = neizpratne. Palūdzu iekāpt labajā pusē. Hm, paklausīja. Izbraucu no grāvja uz lauka pusi, pēc tam -- labākā vietā pāri uz pievedceļu. "Paldies, " man saka. "Paldies teiksiet, kad pati izbrauksiet." Neļauju kāpt ārā, aizdzenu ato uz to vietu, kur ši iekūlusies problēmās un iebraucu grāvī. Kāpju ārā: "Lūdzu, uz priekšu!" "Kāpēc jūs tā izdarījāt?!" Nācās atbildēt, ka katru dienu garām nebraukšu. Izrunājām, ko un kādēļ darīt, -- kaut ko pati bija ievērojusi, kaut ko vajadzēja atgādināt. Dāmucis izbrauca pats! " I buču uz vaiga dabūju. Prasa, kādēļ mācījis, vieglāk taču nemācīt. Atteicu, ka padumjš un no tādiem pašiem laukiem un ka viņa taču vēl kādreiz šurp brauks. Un, ja par vieglumu, tad vēl vieglāk bija braukt garām bez apstāšanās...
Rīgā, vēlākajos 4 gados 2 reizes sveicinājusi ar autosignālu, jo pa Rīgu parasti maisos kājām.

Muzh sprashivajet u zheni blondinki:Ti gde?-v Nore!-V kakoj nore?-Kak v kakoj, v toj, chto ti mne vcera podaril!-Ne v Nore, a v Reno... xorosho, chto ja tebe Pezho ne podaril!

Viens no bijušajiem radiem -- vīrišķis... -- tik ļoti kautrējās izrunāt pežō, ka nebija slinks lauzīt mēli, izrunājot pegouts...

PEUGEOT Un vispār pareizi izrunājot to burtiņu, ko franču valodā raksta EU, tas nemaz nav E, bet, kā lai pasaka, tie, kuri prot vācu valodu zinās, kā izrunā o ar umlaututu.

Junon, kā to pežuku raksta pareizi oriģinālvalodā es zinu: šoreiz precīzi citēju attiecīgā valodas lietotāja variāciju... :)

Laimīgais mariins :)

Man bijušajā darbā no 20 šoferiem bija 4 šoferītes . Ar braukšanu viss bija kā vajag, bet ar tiem remontiem gan nekā .

Loģika uz izpildījuma meistarība autobraukšanā nav uz mūžu iepriekšnolemti vīrišķīgas... Braucam reiz janvārī Līgatnes apkaimē ziemas smukumus baudīt, pie stūres enerģisks dāmucis. Lai nebūtu garlaicigi, no Pleskavas piķa uz Līgatnes pusi paņemam Ķempju grantenieku, pietiekami sniegainu un slidenu... Neilgi pirms Ķempju baznīcas uz lauka un krūmos pazib mednieki: Naionālā parka teritorijā, kā saka biologi, nenotiek medības, tur organizē vienīgi lielo zīdītāju skaita regulēšanu vai populāciju ierobežošanu. Gabaliņu tālāk 2 vīri, pēc skata tādi paši zīdītāju regulātāji, vārgi rosās ap lauka vidū iegrimušu/pašieraktu ņivu... Vecākais skaļi izrīko, jaunais konstruktīvi protestēt nespēj: vēlāk apstiprinās aizdomas, ka sievastēvs ar znotu... Apskatām ainavu tuvplānā un dāmucis piedāvā palīdzību, sēžoties pie ņivas stūres, uz ko sievastēvs atbild parupji: "Ja es neizbraucu, tad nu bāba izbrauks?!" Nācās mēģināt šo piezemēt: "Izlem tūlīt, ja ne -- mēs braucam tālāk." Dāma izprasīja, kā uzvedas auto: cik dziļš sajūga pedālis, vai pazeminātājs strādā, vai visi pamatpārnesumi kārtībā, -- sievastēvs turpina protestēt: "Tu mēģini braukt, nevis pratini!" Tomēr padodas un skaidro. Dāmucis brauc un izbrauc, izkāpj un saka: "Nu tad ne pūku, ne spalvu jums!" Saņemas un skaņu izdveš znots: "Kā jūs tā mācējāt?" "Mani braukt mācīja brālītis -- rallijbraucējs. Brauc jau vispirms ar galvu, ne ar olām un daiktu." Tā sievastēva ģīmis pēc šiem vārdiem vēl allaž gaišā piemiņā.

’Mīlīši mani interesē kuram mašīnam ir liela bāka, bet nepiedāvāt eksluzīvus mašīnus, ka džipi, busi... Smagos mašīnus ne tik, jo man nav atbilstošas kategorijas a/m vad. apliecības. pats galvenais lai tas lielbākas zārciņš ir mazrijīgs. ;)

Mocca, ja Tev ir labi amatnieki, var ielikt lielāku bāku. Tādēl nav cits auto obligāti jāmeklē.

mariins4x4, nē man nevajag krāmēšanos ar pārlikšanu... ... kā krievi saka ... djoševa i serdjita... varbūt teicienā kļūdos :P