Ha ha, ha!!Tas par inkoognito gājienu pašam snāca līdzigi.Sarunāju ar vienu pazīstamu lauku sievieti pusdienas sexsiņu pavasarī pie viņas lauku mājā, man tiko jauns busiņš ar lauvu saucās Pežo Boxsers, bet pie viņas kā jau sen bez vīra tas lauku ceļš jau aizaudzis itkā tikai ar zāli, karoče ieravu kautkur ne tur, nopisos ar dankratu stundas četras kamēr to Pežu dabūju uz normāla ceļa, sexsu gan pēctam negribējās..:))

ai, maigon - tev grāmatas jāraksta

mariin... skaties, uz klopi neuzprasies.

Dumpiigais, tēma ir "sievietes un auto".

:)))) pi.re.du.ra.ks.

Kā tad šodien no rītiņa ķiršiem logi apsaluši????

tieši par to arī gribēju pašņukstēt. Sestdiena ir tā diena, kad ap 10:30 man ir kāds iknedēļas pasākums, kur mēs ņemamiemies ar pindzelēšanu. Tātad - izeju no mājas, piespiežu atslēju un ... durvis neverās! Signāls strādā, i uz ieslēgšanu, i uz izslēgšanu, bet tie puļķi durvīs neceļās! Kašmars! Tehniskās lietas mani šonedēļ nemīl... labi, ka sazvanīju paziņu un viņa mani uz to pindzelēšanu aizvedu. Bij nemieres, mierināju sevi, ka durvis piesala, vai kas tur vēl. Tagad, trijos esmu atpakaļ, pirmais ko daru - pie Ķirša. Nekas nav mainijies! Puļķi nekust no vietas. Uzspiedu atslēgu uz pozīciju durvis vaļā, kloķi pacēlās.Aizslēdzu. Atkal neceļās! Nervi vienkārši netur! Un vēl nemaz nav ziema, kad Ķirsim vispār slēdziene neverās, cik tu viņu tur nesmērē. Laikam, jau tieši tāpēc lieku pa ziemu garažā. Riebjās, aizgāju mājās, drusku elpu ievilkt un tad atkal jājiet Ķirsi ievērtēt, vai maz var iekustināt, un ja var jāmēģina toz 70 km ar trešo ātrumu pabraukāt pa apavadas ceļu. Nez vai tas to situācīju glābs, bet kaur ir Taisnība? Kāpēc tam visam jānotiek tieši brīvdienā? kad meistari nepieejami? Un vispār, kāpēc tas notiek tieši ar mani?

NaPaga ķirsis... :)))) Ir gan viņam ko turēt, bet noteikti tas ir par to, ka ziemā negrib viņu izvest baltā sniedziņā. :P


Man arī reiz sen sen ir bijusi niķīga problēma, kad tie puļķi iesalst... tad nācās mašīnā kāpelēt pa blakussēdētāja durvīm un vienmēr bija jāatceras, ka nevar aizdedzē atsrāt atslēgu un aizvērt durvis, jo ir nācies palikt ārpusē, bet mašīts ta rūc. Un tad man bija piedzīvojumi ar bikšainiem kur tiešām nenosmieties... "viens par otru gudrāki", bet pilnīgi garām... Es saku man vajag ko plakanu ar ko to puļķi gar stiklu uzcelt. Pēc 10X teikšanas laikam vienam no bikšainajiem aizleca tā mana doma un sagādāja ar ko puļķi uzmuķīt augšā... Tā kā es jau teicu, ka esmu diezgan tehniska meitene, bet es vienmēr vīram uzbāžos ar jautājomumie, kas tur tajā skārda bundželē ir... Ja nu tomēr, kas ne tā tad vismaz varu pateikt, kas man tur noticis...

Vēl viens stāstiņš man ir par veco bērīti Galantu. Rudens... lietus līst... tumsa kā melna pekle... es braucu no darba uz māju un kā nu re pēkšņi pazūd man gaismas, bet vēl tak jānobrauc 50km līdz mājām. Piebildīšu, ka tas vēl bija periods, kad mobilo telefonu nebija... Ceļa posmas tāds, ka tur brauc nu šausmonīgi daudz mašīnas... protams pēdiņās... Vīram arī neaizkliegsi lai skrien glābt... No sākuma domāju, ka varbūt ar avarijku var pabraukt, bet nekā nebija... Nācās atcerēties kur mašīnai ir drošinātāju kastīte... Tīri intuitīvi izrāvu drošinātāju vienu... otru un iebāzu tajā vietā... Izrādījās laimīgi dabūju gaismas, bet toties līdz mājai braucu slapju muguru, jo domāju, ka es šitā varu kautko galīgi sabojāt... Es biju izrāvusi drošinātāju, kas paceļ stiklus... fū... Toties ir ko atcerēties... Tā kā ne jau tikai ar to ķirsi kautkas notiekas. :P

Man arī ar mašīnām visādi ir gājis, bet braucot ar vecu, sagrabējušu opeli, ko kāds draugs par melno jūniju bija nodēvējis, ļoti labus cilvēkus iepazinu. Un cilvēki tiešām ir labi tomēr...

tapatvien | 15.10.2011. - 14:52:30
nu visam kas notiek ir sava jēga, ir varianti, kāpēc tieši Tev un tieši šodien, man prātā vismaz 5 varianati kapēc... un iespējams tie visi ir nepariezi... galvenais, ka Tu redzi ka ir kas ar Tevi dala to bēdu, lai ari iespējams virtuāli, un kas zin no virtuāli nonāk līdz reāli dziive ir nejaušību un likumsakarību savirknējums...

Tā... vispirms mocca, kas tie par drošinātājiem un kur viņus meklēt? Nu ja man kādreiz kaut kas ... Bet tagad atskaitos, neskatoties uz to atslēgu, kura neverās vaļā un atvērt var tikai manuāli, Ķirsis pieleca ar pirmo piegājienu. Droši vien to varēja arī no rīta izdarīt un es uz to savu pasākumu tiktu, bet to izdomāt noteikti bija par daudz prasīts no sievietes, kas tikko no deķa apakšas izlīda. Tātad Ķirsis tika iedarbināts, tad aizbraukts līdz bebzīntankam. Tad aizbraucu līdz garažai un konstatēju, ka visus smērējamos, kurus sagatavoju lai apstrādātu ziemai visas Ķirša vārīgās un aizsalstošas šķirbas esmu atstājusi mājās uz galda. Dievs ar viņu, kā jau solīju nobraucu pa apvadceļu ar 70 km un trešā ātrunā, kā man te ieteica. Ķirsis to visam godam paveica, kaut gan motors’bļāva un datčiks rādīja pāri 30. Mājās, protams, mana šķirba stāvlaukumā bija aizņemta un nācās bišķi pameklēt lai kaut kā vāģi atstāt. Atnācu mājās, pārģerbos un tad skapim salūza durvis, izļurkājās divas eņģes. Bet tas jau ar manu problēmu pieredzi bija pupu mizas ! Jūtos jau pieradusi un gāju pusdienas taisīt. Un vispār nafig man tam prastam Ķirsim vajadzēja tik smalku signalizācīju? Galu galā viņam ir vērtība tikai manās acīs ;o)) Viss ir štrunts, meitenes, kas mūs nenobeidz, tas norūda!

tapatvien | 15.10.2011. - 16:01:00
nu Tev pa ties izturības pārbaudījums šodien...
bet ... Tev taisnība, kas mūs nenogalina padara stiprākus un galu gala tāpēc jau Tu esi Sieviete...

es vienkārši skaitu mantru - "Mieru un tikai mieru" un gaidu, kad beidzot viss kas nolemts salūzīs ...

Spējot iegādāties lielākoties vienīgi lietotus auto, sīkām ķibelēm jābūt gataviem vienmēr., toties cīņa ar ķihbelēm lieklākoties trenē un rūda pieredzi.

Kas attiecas uz cēloņu meklēšanu, kas kādas sekas sajustas, tas ir arī interesanti... Tikko biju sāci apgūt Mitsubishi apvidniekus un ticis pie pirmā padsmit gadus vecā un tehniski lieliski uzturētā "mežoņa", griežoties ar maksimāli īsu radiusu, neatslēdzot priekšējo tiltu, visādi gudrinieki stāstīja briesmu lietas -- "granātas" priekšējam tiltam čupa, dārgas rezerves daļas u.c. bla-bla... Padomdevēju muldēšanu neapstiprināja tie testi, ko izdomāju pats un izmantoju prmo izdevību tikt uz pacēlāja un gāju skatīties, pētīt, vainu meklēt. Ar smiešanos un gandarījumu konstatēju, ka attiecīgās paaudzes japāņu konstruktori au to veidojuši ne tikai racionāli, bet arī asprātīgi: tikko stūre izgriezta uz vienu vai otru pusi līdz galam, vietā, kur dzelzis ar dzelzi var saskarties nav likta dārga signalizācija ar lampiņām, bet ieskrūvētas skrūvītes ar asām micēm, kas pretimesošo dzelzi vienkārši skrāpē, radot reti riebīgu troksni. Tātad vainas nekādas, -- viss tieši tā, kā paredzēts un plānots: atlika vien saprast...

nu ja ... pieredze... Ko tā pierdze dod, ja es atceros, ka pāris gadu atpakaļ kaut kas bij ar tām durvīm, bet goda vārds, neatceros, kas tur bij tai sakarā sagājis dēlī. Droši vien veca vaina, tā vietiņa Ķirsītīm ir vārīga un nu viss tā notiek, kā notiek. Bet man cita bilde atmiņā - kad es to eļļu mainiju, Ķirsi pacēla augšā, es ieraudzīju, ka izpūtējam lielam bundulim bleķis tāds kā ieplaisājis. Protams, ka man ar to pietika, lai es visu kaut ko iedomātos. Un tagad pāris dienas atpakaļ biju spiesta kaut kādā drausmigā bedrē iebraukt, un droši vien ar pārkarsušu izpūteju... Un tagad ... tagad man kaut kāda aizdoma, ka tur no tā izpūtēja apakšā kaut kāda ļarpata karājās ( nevajadzēja man to Ķirsi tad pētīt), un nu tagad... gribās viņu ātrāk garaža un un kādu laiku aizmirst. Vispār, kad izkāpj no mašīnas un nedaudz pastaigā ar kājām, var satikt TIK daudz vecu paziņu un interesantu cilvēku!

Tapatvien, ja izpūtējs būs jāpārmetina pavasarī, tas nebūs Tev visizdevīgākajā laikā un maz ticams, ka lētāk nekā tūlīt un tagad. Vēl ir iespējas miestā sarīkot performanci, ja izpūtēja trubas viena daļa atlūzīs, otra -- labi turēsies: tad kādu gabalu brauksi pa Valmieru ar tā-a-ādu trokšņa ģeneratoru, ka pēc jandāliņa sastapsi vēļ ļoti daudz draugu un paziņu, un visirem būs, par ko kopā pasmieties...

Tapatvien, ja vēlies autiņu nolikt ziemas guļā, tad noteikti vajag mēģināt kaut ko pie izpūtēja sametināt jau tagad. Mums, servisa večiem, patiks, paņemsim naudiņu i tagad, i pavasarī!

Tapatvien, -- ja Valmierā, uz to servisu, kas netālu no tilta kreisajā krastā/ pie Roberta mīļā & Co gan nebrauc, tai komandai uzvārdi ir, bet Amatnieka Vārda gan nav, ar mācēšanu un zināšanām arī ne visai...

Ilx, viena izpūtēja -- kaut ar piedevām -- uz Rīgu no Valmieras vari nesagaidīt... :)

tapatvien... a pamēģini tam ķirsim, iespert ar kāju no dusmām-moš viss sāks darboties :)) nolamā tā kārtīgi, trekniem burtiem

Marīn - esmu valmierietis, Roberts gan neesmu, bet negribētu gan, ka te kāds netā nepamatoti viņu nopeļ.