22.02.2009. - 20:27:55
Publiskās diskulapas redzu kā vēl vienu un īpatnēju klubu.
Klubu kā TEĀTRI (nepārnestā nozīmē), kurā pārdesmit tautas tēlu ņemas pa skatuvi (bieži vien bez jebkādas loģikas uzkāpjot un nokāpjot), reizēm kāds tēlo vairākas lomas, reizēm iemaisās režisors -cenzors (saukts nez kāpēc - moderators); tāpat bez loģikas pēkšņi skatuves vidū var ieskriet nekad neredzēts tēls un nesakarīgi ierēkties...
... un daudz pulkāk ļaužu ir skatītāju zālē... pie tam neatrodas zālē visu izrādes laiku (pasarg Dievs!), bez staigā iekšā un ārā, uzēd, nekautrējoties balsī aktierīšus aprunā... cits noskatās tikai dažas ainiņas... kāds spļaudās par zemē nomesto biļešu naudu.
Atļāvos iecitēt Piektdieni
Kur, Ditucīt, manā šīrīta komentā saskati pārmetumus? Kur, Merilin, redzi pamācības? Tev atkal slikti, ka kādu citu vairāk uzslavē?
Kad es te sāku un skaitījos vēl gluži zaļa iesācēja... ooooo, kā mani mācīja! Redzēt, pamanīt, svarīgo izlobīt. Savu domu prast izteikt. Bez sju sju ļa ļa. Bez liekvārdības. Bez nepamatotiem apgalvojumiem. Bet ar loģiskiem argumentiem... Skaidroja, cik būtiski ir pat tas, cik ātri, vai tieši otrādi- cik lēni reaģē uz Tev adresētu repliku, uz pretargumentu, uz klaju apvainojumu. Tā ir vesela zinātne. Žēl, patiešām žēl, ka nav vairs tas cilvēks Tautā un diskusijās...
Nu ko... Ja jau "daudziem Tautiešiem" bail, lai turpina baidīties. Lai noskatās un pārlasās. Vai neskatās un nelasās. Lai nāk, lai mēģina, lai parāda sevi. Nevienam pie rīkles jau akurāt te nemetas
Bet vēro gan. Un vērtē.