Deminutīvi un citas stulbības ir pārpārēm.
Mani smīdina piem. krekli ar īsām ROCIŅĀM (tak laikam piedurknes), teicieni a la : "tāpēc, kad tā vajag... "( gribas pajautāt - kad tad īsti vajadzēs, no rīta vai vakarā), kaut domāta elementāra cēloņsakarība " tāpēc, ka tā vajag"...
Kad dzirdu, ka saka: ak, es palieku resna, man ir pārliecība, a tāda viņa ir un paliek visu laiku, kaut laikam vienkārši kļūst resna...
Arī - kausiņā iepildīsim čuguniņu un ieliesim formītē... tas nekas, čugunu tā ap tonnu ielej formā, kas savus piecus kubikmetrus liela...
Bet esam pie tā pieraduši, gan jau pie augšminētiem demiunutīviem arī pieradīsim laikam