lielākā uzvara,,un varbūt kļūda  , ka dzīvoju..un pastāvu

adata<
super!!! tas arī ir tas , kas atšķir cilvēkus no cilvēkiem- spēja rīkoties tā kā mirkļa impulss to liek... un pie kājas, ko par to padomās vienaudži un "omes"... :))

addat- forši... bet ne visu realizēt es gribētu...

Paldies,ka sapratāt... sajūta tiešām ir forša... mana nelaiķa vīramāte teica,kamēr par tevi runā,tikmēr tu dzīvo... nu nezinu,kā man tas kādreiz iznāca,bet neko nenožēloju..varbūt tāpēc arī saprotu tos jauniešus ,kas kaut ko savāra... vienīgais ,ko nesaprotu ir nežēlība pret otru,pazemošana.ņirgāšanās.to arī neesmu darījusi.

.. šobrīd puņķi un asaras nelīdzēs... ne reāli, ni virtuāli...
taču domas spēks vienmēr palīdzējis...
sorry, ja es netiku saprasta..

   ko tu,saša,viss kārtībā.

Vēl man nedod mieru tā doma par sargeņģeļiem..nu ticu,ka viņi man ir blakus... tik daudz situāciju ,kas to apliecina..ticu arī domu spēkam... ticu nejaušībai ...

tik daudz kljuudu un tik daudz uzvaru..augsa lejaa augsaa lejaa..
gandriz nekad nav bijis ta gludi pa taciju... varbuut tikai beernibaa..
mana peedeja uzvara..ja ta to var saukt..ka piepildiju senu sapni to ka atkal vareetu dziedaat korii..
lai buutu tada iespeeja...
un es dziedu         
ja es vareetu paleekaat es tagad lektu uz vienas kajas   

   neparastā-par sapņa piepildījumu,man tiešām prieka asaras

neparastaa, man tiešām liels prieks par Tevi   

man vienmēr paticis vērot dejas- sporta dejas, daiļslidošana,deju šovi, un sapņot -kaut arī es tā varētu... pirms trim ziemām pēkšņi, kā zibens no skaidrām debesīm man nāca apskaidrība, ka arī es VARU-un nu es dejoju vēderdejas.. man ļooti patīk... pats labākais, ka šīs dejas varu dejot viena, tb,partneris nav obligāts   ... tas mans vaļasprieks... iespēja aizmukt no ikdienas...

lielākā uzvara... es ZINU, ka ja es nospraudīšu mērķi, es līdz tam nokļūšu.. mana lielākā uzvara ir uzvara pār sevi, un ja precīzāk, prasme nospraust mērķi uz kuru tiekties   tā esmu radījusi sev mājokli, ieguvusi augstāko izglītību, jā.. kādreiz arī notievējusi (tikai, no šitā es kaut kā laimīgāka nekļuvu, drīzāk no tā, kad pēc dažu gadu garumā ievērotas beztauku diētas beidzot iecirtu zobu baltmaizes rikā, kas apziesta ar kārtīgu lauku sviestu..mmmm..   )... tagad ir mērķis- pārdzīvot krīzi, un tas diemžēl sevī ietver diezgan egoistisku plānu- pierādīt darba devējam, ka es un nevis mana kolēģe ir tā, kas šai darbā jāatstāj... ņemot vērā manu mērķtiecību... nabaga kolēģes...    

Ingab - Tu esi atlaista!

nu ,ingab,vēderdejas,forši... rupjmaize lauku man šķiet garšīgāka ar sviestu,bet arī tas vēl nekas,bet tas pēdējais-jā... vai priekšniekam patīk vēderdejas   

Par kļūdām nedomāju, uztveru to kā savu pieredzi. Uzvaras? Pat nezinu, sasniegto neuztveru kā uzvaru...    , drīzāk kā vēlmju piepildījumu, kas prasījis zināmu piepūli.

Vistrakākais ir tas,ja iestājas pēc tam -tāda kā tukšuma sajūta-cīnījies,cīnījies... un tagad klusums... nu nav nekā vairs ,par ko saspringt... meklē atkal un atkal,par ko cīnīties.

Jā, adata - diploms kabatā, godaraksts plauktā, vai nekam nederīgs cilvēks blakus, un esi, kur biji...

a mana šefene (tb, viņa!) rudenī arī sāka iet uz vēder dejām   

jā,tā gadās.man tagad ir tikai tie sertifikāti un vēl visādas figņas... bet darbā tāpat samazināja..bet ir citi jaiunumi-maz naudas un daudz brīva laika... kamēr atradīšu kādu papildnodarbošanos.

adata1, wo- arī man pēc izvirzīto mērķu sasniegšanas, brīdī, kad sapratu- tas ir izdarīts- radās tukšuma sajūta... bet... jest ļi un nas plan?... - koņečno estj!   

nu ir plāns,kā bez tā... sievietes ,pēc maniem novērojumiem, spēj diezgan veiksmīgi atgūties pēc dzīvēs vētrām... ar vienu noteikumu,ja nesāk ieskatīties glāzītē vienatnē... tad ir vāks.

vai ... uz kādas nots es te pabeidzu... nu kā tā var... palieku pie plāna... bet vislabāk tomēr pateica Skārleta-par to es padomāšu rīt.