Jādzer šampis no kristāla glāzēm šodien, nevis jāglabā tās glāžu skapī, jo rītdiena var nepienākt...    

Nezinu vai tieši šeit, bet runāt par to vienmēr ir vērts   
Un jā- piekrītu Ubei.

... šampanietis ir dzerts arī ’no kakliņa" bet arī tas ir bijis tā vērts.. ir ko atcerēties..
sāku justies kā "ome"... kā jau ganibāls mūs te dēvē, jo atmiņas sāk dominēt pār ikdienu...    

Ko tur vairs kas biji, bijis..lai arī paliek pagātnē   ..bet leieākā uzvara , manuprāt, vēl ir priekšā... apstāties netaisos   

panter- uz priekšu...
lai tā arī būtu..
pavisam nesen mani kāds paziņa nosauca par "VECENI AR PAUTIEM"...
ļoti apvainojos..
bet, kad viņš paskaidroja kapēc tā domā unka tas nebūt nav nekas pazemojoss vai slikts, arī es sapratu, ka mani nospraustie mērķi agri vai vēlu, bet tomēr piepildās...

Jā, man arī tādas atmiņas- šampis no kakliņa. Un vienreiz ne tikai šampis...    Ir ko atcerēties.Ne tik daudz pats dzeršanas processs atmiņā , cik tie notikumi, dēļ kuriem bija dzeršana no kakliņa.   
Bet, kas tecis, ka tas vēl nevar atkārtoties?   

bet kapēc tkai par dzeršanu??
... naktī, ap 0 grādiem gan gaisā , gan ūdenī... ???
   

Nē, tā trakā dzeršana bija domāta kā faktors, kuru izraisīja daudz pamatīgāks notikums. Tādas nenotiek katru dienu, pat katru gadu nē, tāpēc to arī atcerās.
Nu labi, minēšu konkrētu piemēru- 2 gadus atpakaļ gandrīz noslīku upē, kad ziema bija knapi beigusies un ūdens temperatūra bija +4 grādi.Izkārpījos no zemūdens straumes.Man tā bija uzvara. Jā, un man draugi deva dzert šņabi no kakliņa.Ne tik daudz aiz prieka, cik - lai apturētu manu vājprātīgo tricekli un zobu klaboņu.    Šito mūžam atcerēšos, lai gan neuzskatu gluži to par savu dzīves nozīmīgāko uzvaru.

... paldies par atklātību, dzimumzīmīt..

pirms gadiem 5 , tikko pēc vannas ar tā saucamajiem "ežruļļiem" matos, halātā un čibās pārlecu pār lodžijas margām,jo likās,mka dzirdu sava dēla balsi ...
kļūdījusies nebiju- viņš bija mani saucis... pēc tam policisti brīnījās- kā es tik tālu to varēju sadzirdēt un tādā paskatā nonākt tur...
... dažas mūsu ’uzvaras" pār dzīvi ir pilnīgi neprognozējamas... un sampaniesa garša no glāzes izskata nemainās...    

Jā un iemīlēties meitenē kura tavu acu priekšā dīķī gandrīz noiet pa burbuli un tagad jau daudzus gadus iet blakus   

Paldies Tev arī par atklātību, sash.Mātes intuīcijai un saiknei ar bērnu ir liels spēks.Es piem., vienmēr precīzi pamodos, ja manai meitai miegā sacēlās temperatūra, kaut arī gulēju citā istabā. Neizskaidrojami, bet fakts.
Piekrītu arī par to krāsu.
Ar tām glāzēm (par kurām runāja Ube) jau arī droši vien bija vilktas līdzības ar dzīvi - izdzīvo to "kristālu" šodien, nevis atliec uz vēlāku laiku, kas var nepienākt. Nu vismaz es tā to uztvēru.

Dzimumzīmīt, es tieši tā domāju. Jādzīvo šodienai. Mēs bieži atliekam uz -pēc tam... vajag šodien!

... jādzīvo.. un vislabāk, ja dzīvojam katru dienu uz ’pilnu klapi"...
kas gan var būt rīt?

lielākā kļūda? ... pēdējā laikā ļoti daudz par to domāju... ko nozīmē viena nepareizi izdarīta izvēle,diezgan spontāna... un cik smagu iespaidu tā atstājusi uz visu mūžu...

bet lielākā uzvara? - mani ikdienas darbi... tikšana ar tiem galā diezgan labi un pamatīgi...

pēdējā laikā iekas, ka viena no ’uzvarām"... tādām pavisam ikdienišķām... man arvien vairāk šeit esošo tautiešu izsaka vēlmi tikties realitātē...    

.. ’smaga’ uzvara..   

Es pat domāju - nav vērts par to runāt. Katra izaicinājuma pieņemšana un veiksmīga īstenošana ir uzvara /katram tādas, noteikti, ir daudz/, bet par kļūdām nerunāsim, jo katra no tām ir, savā ziņā, mācība nākotnei.

kļudas kā mācība..nu gribētos ,lai tā būtu,bet ne vienmēr iznāk.Mans moto jau labu laiku ir-labāk lai manis kaut kur pietrūkst,nekā paliek pāri... nu reti idiotiska sajūta,ja esi piektais ritenis.Arvien vairāk uzticos intuīcijai,nu nepieviļ viņa.   

nu katru dienu uz pilnu klapi vairs tomēr nejaUdāju, vecums ziniet    , bet pusi uz pusi - AIZIET       

Par uzvarām-pati lielākā ir tā,ja vari izdarīt ,ko citi nav no tevis gaidījuši.Tā slaidi uzspļaut vispārpieņemtām normām-nodejot uz galda jāņu rītā... uzvarēt jaunākas sievietes visādās atrakcijās... iet kopā ar meitu pusaudzi un tusēt kopā ar viņu un viņas paziņām līdz rītam... dzirdēt-tava muterīte gan forša... nu salielīju gan sevi.Tās jau tagad atmiņas-memuāri,bet vai nav skaisti.Neko negribu mainīt savā dzīvē... arī manas neveiksmes ir manas,tāpat kā manas uzvaras.