Aldija skopa - būtu izpirkusi šam biļeti tikai līdz Lielvārdei, vēl kādi ļauži būtu dzirdējuši šo stāstu. Vot.
Ka tik pašai papriecāties...
senos laikos Tērbatas (vai vēl P.Stučkas?) iesākumā izlīdzēju vīram, kura krāšņais vizuālais ietērps atbilda iedvesmojošajam stāstam, teiktdams, ka tas par aktiera meistarību, jo ticēt neticu ne par puskapeiku.
Ar to, protams, negribu teikt, ka Aldijas stāstā figurē ļoti liels aktieris, kurš gaida skatītājus pussešos no rīta.
bet pa lielam, šīs sarunas kopainā raugoties, laikam jau jāpiekrīt - jo lielāks aktieris un naivāki skatītāji, jo labāka peļņa... (cerīgi raudzīšos, kā svilpja kungam veiksies)