Ceļš no mājām uz pirmo dienesta vietu.
Vilcienam Rīga - Tallina tiek piekabināti 3 vagoni ar jauniesaucamajiem. Durvis - slēgtas. Protams, kā jau vienmēr, neviens pakaļ atbraukušais ofiņš vai seržants nesaka, uz kurieni vedīs. Visiem līdzi mammu iedotās somas ... kūpinātas vistas, desas, augļi, šokolāde ...
Un te, rīta pusē paziņo, ka ēdienu no vagona ārā nest nedrīkstēs. Apēst visu līdzpaņemto nav iespējams, par, barojot jau dienējošos, kuri atsūtīti pakaļ. Vot, vajadzēja redzēt, kāds pēc mums palika tas vagons ... Tur laikam pavadones pēc mums varēja 50 ledusskapjus savās mājās ar visuko piebāzt un vēl gadu pārtiku nepirkt.

Vēlāk līdzīgā situācijā.
Kad bija jātiek no Igaunijas uz Slovākiju, mūs tāpat, ar vilcienu atveda līdz Rīgai un aizveda uz Rīgas lidostā netālu no skrejceļiem uzveidotai telšu pilsētiņai. Atkal, neviens nezināja, uz kurieni sūtīs, bet no pilsētiņas ārā netikām. Nojausma bija, ka uz kkurieni ar lidmašīnu, bet konkrēti neko neviens nezināja. Vienīgais, paklīda runas, ka rubļus labāk iztērēt šeit, jo ārzemēs esot aizliegts ar padnaudu dzīvot. Labi, ka man daudz nebija vecāki atveduši, bet ij tad ... veikala nav. Un tad, nākamajā dienā atbrauc autolavka - veikals uz riteņiem. Vienīgais, ko varēju dabūt - kkāda aroniju sula pudelēs, sviests un vafeles. Pirmo un laikam vienīgo reizi dzīvē ēdu sviestu, to piekožot gabaliem klāt pie vafelēm.

Atgādina stāstu par Sibīrijas šausmām! Bet citādi, neinteresē krievu armijas tēma!

bet tu bērniņ lasi un domā - tocno var noderēt, tas kad padomā

Man vismaz bija tik daudz prāta, lai savu dēlu tajā murgā nesūtītu.
Bij..kas taisija trako papīrus... tas bija izplatīts variants..
Es vienkārši samaksāju..kur vajag..

Viens čoms stāstija kā 2 nedēļas trako namā pavadija..lai tiktu pie atzinuma, ka neder armijai.
Viens no jautājumiem, ko komisija uzdevusi-kāda tava mīl’’akā krāsa?
Ja oranža-tad tas jau solis tuvāk vajadzīgajiem papīriem.
Tad vēl bija, kas tika vaļā, jo zināja, ka jāstāsta, ka gultā čurā!
Ko tik nedarija..lai tiktu vaļā no tās nejēdzības!

man pat nebija japiepulas

Onslovs arī mamutus redzējis, tik sens! :)) nav brīnums, ka jūsmo par psrs armiju, smadzenes atsistas! Es labāk nolikšu ziedus 16.martā, pie Brīvības pieminekļa, par tiem, kas cīnījās par Latviju!

Avesol💋
Šogad 16.marts būs sestdiena. Es arī plānoju piedalīties Leģiona atceres gājienā un nolikt ziedus pie Brīvības pieminekļa

Par līdzņemamiem ēdieniem. Nez kur tāda mode bija piekraut somas ar vistām utt? Neko tādu pat dzirdējusi neesmu.
lz, cik gadīgai Tev dēls piedzima, ka uz viņu obligātā iesaukšana attiecās?:)

LZ cik tad dēlam gadu?
Tu kaut ko putro, tad jau bija Latvijas armija ar obligāto iesaukumu..
un jā es  domāju, ka armijā jāiet tikai ja pats vēlas un profesionālā..
man bija mērķis nodzīvot vismaz tik ilgi, lai manu nesauktu arī Latvijas armijā, jo viņš man būtu tipa apgādnieks bet tad jau viss mainījās, paldies Dievam

Mums ar anks viens jautājums:))))Ko tik sievietes neievēro:)

sveiciens tiem, kuri bija daļa no tā laika dzīves... un kuru atmiņas par to dzīves posmu ir palikušas atcerē... ak, skaistā jaunība... tas bij tik sen))))
... LZ ... neko nejauc par dēla atpirkāšanu no psrs armijas?))))))... bet, tas... ///es vienkārši samaksāju////... jau izklausās pēc brīvās latvijas laikiem))))

lai nu kā LZ dēlu nekādi nevarēja iesaukt psrs armijā..
tad TAS murgs jau bija brīvas obligātā Latvijas armija

ansk..iespējams LZ jau tuvu septiņdesmit)))))

nu jā, tad matemātika būtu pareiza

... bet lz pamatdoma, tā kā skaidra... nav nekāds jau gods arī latvijas armijā dienēt..

lizette, nu stāsti stāsti kā apsveici.?.

anks, "parcik" viņš nav uz vietas, tad sveiciens bija virtuāls, dmž virtuāls

Reiz viena vieda sieviete teica, kā savu vīru sauksi, tāds viņš arī būs... Nu tur vecis vai papiņš... vai dunduks utt :) Liz. savējo vnm par veci dēvē:))

par "veci" es apjuku..no lizetes negaidīju