Protams, Tedra. Gadiem rūpēties par bērniem ir mazohisms. Gadiem palīdzēt vecākiem ir mazohisms. Gadiem strādāt vienā darbavietā ir mazohisms. Un sava vīrieša veļu iemest vešmašīnā vispār ir mazohisma kalnagals...

Versij, oponējot man, Tu sāki kko glupu runāt. Labi, nesaprati i nevajag...

что за шум а драки нет!!!
Palasot var saprast... sieviete ir PAR attiecībām un kopdzīvi... tas labi... tad tautai vēl ir cerība...

Dzirdēta situācija. Gana pasen atpakaļ, kādā žurnālā bija raksts par dāmu, kura dzimusi un skolojusies citā valstī, tagad pie mums jau sen dzīvo un sievietes dakterē. Un viņai arī piecirta meitas draugs. Tipa, sācis ar meitu satikties, lai tiktu klāt viņai. Starpība ar tā neko. Nu apprecējās, lika bildes žurnālos, tik laimīgi, tik laimīgi, ka maz neliekas. Bet bija un izbija. Pēc laika džeks sakāroja bērnus, un atdalījās no kundzes fikss un fertih. Sākumā kundze izteicās ļoti smuki un pareizi, sak, man tika laimes brīži, bet es saprotu, ka jauns, ka vajag bērnus, atlaidu lai ir laimīgs, esmu pateicīga par kopā nodzīvotajiem skaistajiem gadiem utt. Un tikai krietni vēlāk atzinās cik ļoti viņai tas viss sāpējis, cik smagi bijis, cik viņa ir vientuļa utt.
Jācer, ka Costas gadījums būs cits, ja viņa izdomās, ka vajag to kadru oficiāli. Bet jābūt gatavai, ka var visādi citādi varianti gadīties, arī tāds, ka pašai tad puiks apniks, un nopietna gadagājuma kungu sakārosies.

Frīn... gatavai jābūt ikvienai, ikvienam un ikvienā gadījumā. Garantijas talonu taču nedod...
Ok, bija laimes brīži. Ok, bija pēc tam sāpes un vientulība. I ko? Paprasi, vai tā kundze būtu bijusi ar mieru dzīvot TIKAI vientulībā? Bez sāpēm, bez vīrieša, bet arī bez laimes...

Stāsts drīzāk par to, cik cilvēks azartisks, cik apdomīgs vai tieši otrādi- avantūristisks. Cik ļoti ietekmējas no sabiedrības viedokļa, no vispārpieņemtām normām.
Zinot ( virtuāli ) Costu... viņa šito var arī dabūt gatavu un realizēt. Ja vien tikpat ātri nepārdomās un neapmetīs kažoku uz kādu citu pusi...

Ja attiecību ražotājs ir "ķīna" tad ar gatantiju ir kā ir...

Gadiem tērēt savu spēku esošo attiecību pilnvērtīgai uzturēšanai ir mazohisms, teica Ķīna...

Versij, viņa pauda nožēlu, ka padevusies un saistījusies ar viņu.

Versij pareiz... tāpēc iezvēlieties attiecības ar "ķīnas" ražojuma... tās neko nemaksā... un vienmēr var nopirkt pa lēto... vecās izmetot...

Ai, ai, ai kādi salīdzinajumi.
Kaut kur klejoja atziņa vai secinājums :
"Jauns paris interesējas pie paveca pāra - kā jums izdevās saglabat attiecības mūža garumā?
Mūsu laikos lietas mācēja salīmēt. Tagad izsviež un ņem jaunas."
Bet... nevienmēr un viss ir sastiķejams/ salabojams/salīmējams.

Kad runā par to liimeešanu, es uzreiz atceros veco labo romānu" Sapleestā kruuze", tur arii stiķeeja gan trauku, gan attieciibad, bet beigās tāpat- fiasko! Un pees fenšuja arii, ..iesprāguši trauki uz nelaimi vien..:))

Sorry, par kļuudām.

Jā Buc... tā ir kā saki...

Sol... tajā romānā mēģināja savienot "metālu ar mālu" velti izmests laiks... nesavienojamu nevar savienot...

rezultātā... ūtrupe...

Kas attiecās uz šo diskusiju tad var spriest ka puisim mammu savajadzējās bet ne jau uz ilgu laiku, jo lielu gadu starpībai tomēr ir nozīme

Costa... labāk slēdz diskusiju...

A priekš kam slēgt? Inčīgi teksti nāk cilvēkiem ārā, visādi aizspriedumi- kaut vai par to, ka jaunāki puiši meklē mammas   Kaut gan patiesībā viss ir pavisam savādāk. Uj, kā viņiem patīk šādās attiecībās būt tai prātīgajai un gudrākajai pusei

Ir jau visādas dīvainības...

Jā... lill..bieži vien viņus vilina... šis sievietes briedums un saprāts... gribās tā teikt, tikt pie gatava.
Un kā pēc strādāt, majsāt cenu ja ir jau gatavs... tas jaunākiem ir liels kārdinājums...