Te no dažiem izskaneja doma, ka šājā diskusijas pamatā ir staburaga neapmierinātība... Nē, staburagam nav laika būt neapmierinatam, staburags ir diezgan liels pafuists, lai aizkavētos pie citu problēmām, ko pašī problemisti nepamana, staburags ir vienmēr uzsvēris, ka viņš necīnīsies ar nepārvaramu varu... Nē jau staburags būs tas, kas pasauli pārmācīs. Un pasarg, Dievs, staburagu no šādas misijas... Vienīgais ko staburags var izdarīt, tas ir, pašu problēmistu uzmanības pievēršanu viņu pašu problēmam un lai pašī ar šīm problēmam tiek galā... Kā saka tautas gudrība - Mūļķība ir pašu muļķu rokās... Bez šaubam tas nenozīme, ka tagad staburags visus kā vienu uzskatīs par muļķīem. Arī staburags ir cilveks un arī var kļūdīties... staburagam šī diskusija varbūt vairak šī diskusijā interesēja ka tests, tests ar asociatīvajam emocijām...
Staburagam nekad nav bijis sapratams, kapēc cilvēkam ar fizioloģiskam nelaimēm, piem. kurlam, filmas titros kuros parasti tiek dialpgs tiek atrakstīts, ainavu skatos ar tālām suņa rejām, titros parādās rakstīts - Tālas suņa rejas. Viņš taču ir kurls un nekad nesapratīs, kas tās tādas ir suņu rejas, tas ir tas pats, kas aklam rādīt skaistas bildes un mēģināt ieskaidrot cik kŗāšņas krāsas... Vīņš ir akls un viņām nav šī maņas orgāna un jūs varat līst no ādas ārā lai mēģīnātu radīt tādas pašās emocijas, kā jums, bet viss veltīgi, jo aklais neskatoties, ka ir identiki līdzīgs jums, viņam nav redzēs un viņš nesaskata to pašu burvīgumu ainavas atēlā ko jūs... Ja jūs staburagam neticat, pamēģiniet, daniela fotogrāfijas ar tiko plaukstošiem pumpuriem parādīt aklajam... un staburagam liekās, ka jūs tad redzēsiet to par ko šeit staburags runā... Tā pat staburagam liekas ir arī komplimentiem... lūk piemērs no staburaga tā saucamās diskusijas, bet patiesībā situācija nospēleja kā tests. Lūkdialõgs
karaoke | 02.03.2016. - 16:10:17 - manā izpratnē kompliments ir kas tāds ko var pateikt arī pilnīgi svešam, arī uz ielas. Kompliments ir kas tāds ko tu- bāc, saproti, apzinies un vienkārši nevari nepateikt.
rit | 02.03.2016. - 16:10:53Pilnīgs čau! ...
Un uzreiz turpinājums.
rit | 02.03.2016. - 16:11:49 Var pateikt, ja ir par ko. Pazīstamam vai nepazīstamam.
Vai jums neliekas, ka šaja diālogā ir tieši tas pats par ko runa staburags... vienam ir kaut kads maņu organs un tas ir visvienalga ka mēs to varētu nosakt... vai par inteliģenci, vai par sajūsmu, vai par pozitīvu pasaules uztveri... bet viņš ir ... Otrai personai ir skaidri un gaiši redzams, ka viņai nav šīs maņu organs un vairs tas nav svarīgi vai viņai kadreiz tāds ir bijis, bet laika gaitā to ir pazaudējusi, vai arī nekad tāds nav bijis... bet dotajā situācija šī burvīgā maņas orgāna nav...
Staburags atcerās, no savas jaunības(padomju laikos) kad kafetērijas pie viena galdiņa sasēdās pilnīgi sveši cilvēki viņa brālis blakus sedošai svešai kundzīte( cinijamos gados) izteica komplimentu viņas smalkmaizītei( smaržīgai biezpienmaizītei). Un kundzīte bija starā... Lūk ka var isteikt komplimentus, staburagam pat jāatdzīst, ka tik attīstīts šis maņu ar arī viņam nav...
Rit, tas ka tev nav ši izjūta, tas jau nenozīmē ka arī citiem tādas nav... tev nav un tev tas ir jāapzinās un jāsaprot...
Un tas ir tas perfekcionisms, kategorisms par ko staburags runā... staburags cer, ka arī pārējie sapratīs, par ko domāja staburags, lietojot vārdu ’’perfekcionisms’’... ja nesapratīs... nu, neko darīt, ... nu nav jums šāda organa... Atcerieties ko es jau augstak mineju par daniela fotogrāfijām un aklo, vai arī par staburaga piemīneto - necīnīšanos ar nepārvaramu varu... Bet es staburagam piekrītu...
0
0