nezaimo... :(

Vini to vienkaarsi zinaaja

Iveta... kā var zaimot, ja tā nav... nu vismaz es neesmu nedz redzējusi, nedz jutusi. Vispār, tas kopumā ir interesanti, ticam kaut kādam mistiskam dievam bet, NLO nē... mazliet smieklīgi sanāk.

Vairāk interesanti, kā viens cilvēciņš, kurš sevi iedomājas kā Radības kroni, pēkšņi uzdod tādu jautājumu?

Katrs kaut kam tic! Cits Dievam, cits Liktenim, cits NLO. Manuprāt, nevajag iekrist galējībās! Paņemt no visa, kas Tev svarīgs. Cilvēks tikai iedomājas, ka ir "radības kronis", patiesībā tikai smilšu graudiņš Lielajā Visumā.

Rit, izņēmi vārdus no mutes!

vinga jau tas, ka esi piedzimusi ir brinums..Dievam visi cilvēki vajadzigi..
un ja neesi jutusi tā Tava problema

nezaimo!

Vnk vajadzētu padomāt, kādēļ esi uz šīs zemes, šajā laikā, vietā... ar ko kopā..utt.
ja nav atbildes, tad jāķeras pie sevu (ne) zināšanu izpratnes...

Palasi daudz literatūras, tad atradīsi atbildi - kā cilvēkiem tas ienāca prātā.

Viens no krievu klasiķiem ir teicis -Ja Dieva nebūtu, viņš būtu jāizdomā.
Es pieturos pie uzskata, ka domājot par Dievu cilvēks var redzēt (izvērtēt) sevi no malas un tā ir laikam vienīgā pozīcija, kad cilvēks sevi var kritiski redzēt... Es vispārībā esmu pret šādu jautājuma nostādijumu - Dievs ir vai nav... Tas būs mūžīgais strīds. Neviens nevar pierādīt, ka viņš ir un neviens nevar pierādīt, ka viņš nav... laikam tikai personīgā pieredze var tikai uz šo jautājumu dot atbildi... Un tapēc es tā vietā lai meklētu atbildi un jautājumu ’’Dievs ir vai nav’’ labāk piedāvaju uzdot jautājumu - Ko man dod domas par Dievu... ?.Kadi procesi manī notiek, domājot par Dievu? Kā mainās manas domas par pasauli, par cilvēku... ?
Dīvaini, bet pēdējā laikā manī ir radusies pārliecība, ka, ja Dieva nav tad arī cilvēks nepieder sev... tikai ar Dieva klātbūtni sevī cilvēks ir galēja būtne...
Un tā jau ir katra indivīda izvēle, vai viņš grib būt galēja būtne, vai negrib būt galēja būtne...
Man patīk un liek domāt, kā teica Pēteris Kļava - Dzīvība jau neslimo, slimo olbaltumvielas... Es šo domu attīstu tālak - Dzīvība jau nemirst, mirst priekštati par dzīvību...

Un vēl... domāju, ka Tu uzdodot šo jautājumu arī esi uzsakusi šo dialogu ar sevi... tas jau ir tas ko es saciju...

žēl, ka Kļavas kungs vairs nav tv -bija tāds raidījums pirms pusnakts -un, ja piedalas kādā pasākumā -tas speciāli jāmeklē/laikam jau viņa viedokļi ne visiem ir ērti/-gudrs dakteris un cilvēks

Jā, es labprāt ar viņu tāda neformala sarunā labprat padiskutētu...

Cilvēki ir šķirti no Dieva.

"Jūsu pārkāpumi jūs attālina no jūsu Dieva... " (Jesajas grāmata 59:2);
"Grēka alga ir nāve... " (Pāvila vēstule romiešiem 6:23)


 Dievs ir svēts, bet cilvēks – grēcīgs.
Starp viņiem ir milzīga atšķirtības aiza.
Bultas norāda uz to, ka cilvēki, vai nu godīgi dzīvojot vai meklējot atbildes filozofijā un reliģijā,
nemitīgi cenšas aizsniegt dievu ar saviem spēkiem, bet vienmēr piedzīvo neveiksmi.

Kameer cilveekam labi dzivojas-materiali un veseliba pieturas, vi’n’s nedomaa par taadaam gariigaam lietaam.,
atliek kaut kam noiet greizi-... piemiman Dievu, bet buutu jaamaak ar to dziivot ik briidi-pasakoties par visu labo un luudzot veiksmi turpmaak. Vienalga vai to sauc par Dievu vai lielo Visumu, kur jaaieveero dabas un eetikas likumi.

Kopš kura laika Voltērs ir krievu klasiķis??? Jo tieši viņš ir autors citātam par Dievu, kurš būtu jāizdomā.

jā, vinga, ļoti smieklīgi sanāk, Tev, vēju, siltumu, salu, prieku tu arī droši vien neesi redzējusi, tātad to nav?

Reiz, būdama kopā ar bērniem, es ieraudzīju, kā jauna kļavina lokās vējā. Šajā kustībā bija kaut kas tik pazīstams cilvēka kustībai, ka es sapratu to, ka viss ir ar vienu roku radīts. Bija atpazīstams viens rokraksts. Tas bija radītāja rokraksts. Līdz tam es nebiju ne par ko tādu aizdomājusies..

citāts no vienas sievietes pārdomām kā nonākusi pie Dieva un ticības..
mani ari tas uzrunāja, viss ir tik vienkārši ..un sarežģīti... katram savs ceļš..

tā esot.. uzlūkojot un priecājoties dabu, mēs tuvinamies Radītājam...