Bet kāpēc klusēt par prognozēm... pat IKP valstis prognozē. pie kam skaļi

Zinkā..lai nesanāk vienu plati drillēt. Kad kaut kas nopietns, tad arī nopietnāka runa.
Mēs vel visi kopā dzīvojam. Lai nesanāk piļīšana.:) Pašiem tak ar jāmācās.

..ir gan meita, gan dēls... abi lieli... viņu dzīvē nejaucos, bet zinu, ja nāk pie manis kaut ko stāstīt, tad noteikti grib, lai savu domu par to pasaku- bieži atzīst, ka paši pie tāda risinājuma nonākuši, taču gribējuši dzirdēt to no manis.. meita tēvam padomu nekad nav prasījusi, dēls šad tad par tīri vīrišķīgam lietām...

Zināms slinkuma procents ir pat ieteicams. Ir tāds teiciens - micromanagement. Tas liecina par sliktu vadības stilu

Atzīšos, nezinu, kas ir micromenedžments.:)
Vadības stils mājās... nu, es teiktu, ka man pat patīk, kad "’sīkie"’ izdomājuši ņemt vadību savās rokās.

Tas ir, ka seko katram sīkumam, nedeleģējot zināmu atbildību par to ko padotais dara un SPĒJ darīt patstāvīgi

Vienīgā reize, kad es iejaucos, bija tad, kad jaunākais dēls pēdējā kursa sākumā bija sadomājis mest studijas pie malas. Toreiz man izdevās viņu pārliecināt, par ko viņš man ne reizi vien ir teicis lielu paldies Bet toreiz viņš vēl bija manā maizē, jo no stipendijas (ja paveicas tādu dabūt) neviens mūsdienās izdzīvot nevar.

..esmu ieveerojusi taadu lieta... biezhi vien vecaaki itkaa nolaad savus beernus, beernu riiciibu... un pie neizdoshanaas priecaajas, redzi, neklausiiji mani, taicu ka taa buus ... sanjeemi ko veeleejies... stipraakie beerni iztur, ciinaas... vaargaakie saluuzt, palaizh dziivi pa veejam...

Tādas lietas, protams, notiek, bet es nu gan negribētu teikt, ka bieži vien.

Ja iejaukšanās ar savu murkšķēšanu nagv pārvērsta par piļīšanu/bezjēdzīgu zāģēšanu... Paredzamo seku prognozes sīčiem var pateikt arī tā, ka šiem pašiem interese: kā prognožu konkursā, mačos... Itin labu rezultātu dod formula: labi, tagad par to nestrīdēsimies, -- parunāsim par šīm lietām pirms Ziemsvētkiem (Jāņiem, Lieldienām) -- tas nozīmē -- pēc pusgada, gada. Tādu termiņu noteikšana jaunajiem pat reizēm rada iespaidu, ka esi atfutbolējies, norobežojies, -- un tad gadās, ka paši nāk ar domu: klau, lai pirms Ziemsvētkiem nebūtu ziepes, kā būtu prātīgāk, loģiskāk?

Jana... :) Nav manā apkaimē tādu piemēru ar vecāku tādu attieksmi pret pašui bērniem, -- līdzīga shēma gan redzēta profesionāli un cilvēciski vāju (pagurušu, salauztu vai salūzušu) skolotāju izpildījumā: kad kādi škoļari publiski tiek norakstīti kā bezcerīgi... Ja nervos vājākam tādam skolniekam nav atbalsta ārpus skolas -- vecākos, rados vai vecākos par viņu pašu draugos, ir vērotas ziepes... Ģimeņu iekšpusē, pat ja ģimene nepilna, tik teatrāli traģiskus gadījumus nav nācies redzēt, vismaz ne publiski redzami vai dzirdami. (Mediju teikas, pasakas vai publisko škietamību neskaitu.)

mariin4x4... es domaaju, dusmaas 1x pietiek pateikt, lai vecaaku vaardi piepildiitos...
sevi, varu likt par piemeeru... ko abas mammas tiishaam vai netiishaam izteica... tas ar laiku iistenojaas...
viena gan zaudeeja deelu, jo bija vaargaaks raksturaa, dziivi palaida pa veejam...

Es gan esmu ar dēlu rīkojusies pretēji. Pie riskantām lietām vienkārši sakodu zobus - lai jau mēģina . Tagad brīnās - kā tu mums ar māsu to atļāvi ?Un viss bija kārtībā. Par mācībām runājot, teicu - nu nelolo sapņus, tu nevarēsi, bet viņš par spīti sasniedza visu, ko gribēja. Tagad esam un arī vienmēr esam bijuši labākie draugi. Tāda redz tā iejaukšanās vai neiejaukšanās.

Lūk, es atkal otrādi darīju. Vienmēr teicu puikām: tu varēsi, tev jāvar, pat ja izskatījās, ka nevarēs. Un pārsvarā varēja gan

... nu, labi, ka olivia variants nostrādāja... es jau vairāk tāpat kā junona...

Gaarsa, jūtu atšķirību runājot ar dēlu vai meitu.Pret dēlu esmu bijusi vienmēr kritiskāka.Esmu to nožēlojusi un solījusies sev laboties, bet tas atkārtojas vienalga.

... man arī ir atšķirība, ar puiku un meitu runājot... tikai savādāk, nekā tev, brūk... bet mums jau visām un visiem-viss tomēr savādāk... ar puiku esam baigie čomi, bet meita man dikti pareiza uz mana nepareizā fona...

Bet visumā, kā atšķīras sievietes attiecības ar dēlu un meitu, kā tu domā, kā to varētu noformulēt?

Es tikai varu teikt, ka puika ir pats vairāk pie manis turējies, neskatoties, ka esmu bijusi varbūt par daudz kritiska.

... nu, noformulēt es neņemos... beit meitu es sajūtu kā sievieti-kā sevi jaunībā... nu, tā kaut kā:)))... a, ar puiku varu pat aliņu iedzert, klaču uzsist-tā vārda tiešajā nozīmē, ... un no māsas to slēpjam, jo tad abi pa kāju dabūtu:))...
(alkohola lietošana kaitē jūsu veselībai)