Man nav teikšanas ne pār dēlu, ne meitu, varu tikai spēlēt uz jūtām un žēlumu , ja ko gribu panākt

Gadās, ka tos bērnus nevar izdabūt no mājas laukā...

..bet gadās, ka šie ir izdabūti no mājas-atkal gribas šos atpakaļ (liriska atkāpe0

man gan negribas..paciemojas..un o.k.tiesa es satieku gandriz katru dienu..

brūk, bet tu jūti atšķirību-kā runā ar vienu un otru... (domāts-dēlu, meitu)

ATKĀRTOJOS...
TĒVI-MEITAS
MAMMAS-DĒLI

man arī nav objektīva skata. nav meitu, tikai dēli... tādad vienpusēja.

un šie jau tagad īpaši mani pierē neņem, kad vēl it kā manā jurisdikcijā mīt

..vot, to jurisdikciju tev vajadzētu akcentēt:)

Nu bet Gārs, es tak par to pašu: mammas - dēli. Es esmu mamma un savu dēlu dzīvēs iekšā nemaisos. Mums ir vislabākās attiecības, iespējams, ka tieši tādēļ

..bet, ... lai nemaisiitos, labaak to vis neredzeet, taatad, dziivot atsevishkji...

teikšana ir - cita lieta, vai to teikšanu ņem par pilnu.

Kad maza/mazāka bij, meita vairāk mammu klausīja... Paaugās, pāris reižu aplauzās -- paldies Dievam, ne pa lielam, pati tagad regulāri cenšas randiņus rīkot un apvaicāties pēc viedokļa: dabū tikai viedokli kā dziesmu un allaž ar piedziedājumu, -- skaties pati, atkarībā no situācijas.

Viss atkarīgs, ko saprot ar vārdu - teikšana.
Es pat savas vecākās meitas doktora disertāciju rediģēju un pluinīju pirms aiztāvēšanas. Rezultāts bija labs - no jau vairākus gaduspirms uzvārda var Dr rakstīt. Un ja man kas ir komentējams citos aspektos - nekautrējos to darīt, tik pārāk bieži gan to nedaru - slinks esmu.
Jaunākais dēls mani kā bezmaksas ekspertu - konsultantu izmanto bieži vien, ja darbā kas neparasts radies. Un atkal - ja es ko šķibu viņa rīcībā gan darbā gan sadzīvē redzu - nekautrējos to tiešā, tomēr pieklājīgā veidā, pavēstīt
Nu ir vai nav tā teikšana pār bērniem???

spare1... taa nav teikshana..taa i izdariishana vinju vietaa... vai paliidzeeshana...

Viņu vietā gan es neizdaru, bet nekaunīgi norādu uz kļūdām un domāšanas kuslumu vai greizumu

..ja tie aizraadiijumi skar zinaatnes jomu, tad es to atbalstu ar visaam chetraam...
ja sadziiviskos jautaajumus, miilas lietas, tad gan riikotos peec sava praata, neizsleedzot viedoklja uzklausiishanu... protams!

Rīkojās jau viņi pēc sava prāta, bet es diezgan skaidri prognozēju rezultātu ( skaļi), un kad izdara pa savam, sasniedz manis prognozēto rezultātu - tad padomā, padomā un saka - jā, tev bija taisnība.
Turpmāk drusku vērīgāk ieklausās ko saku

spare1... es rīkojos līdzīgi... un tāpēc ar dēliem un meitām attiecības ir draudzīgas(es nedzīvoju viņu dzīvi, viņi-manējo)

spare1 - Big Boss.:)
Ja, mums līdzīgi. Reizēm gan knapi var novaldīties neko nepasakot par prognozējamo rezultātu. Nu..kad kāds ir pilns pārliecības, tad var arī niejaukties.:)