Es dēļ sava neciešamā rakstura dzīvē nevarētu sēdēt ar maziem bērniem mājās, ņemties pa mazdārziņu, adīt zeķes un protams būt kādam/ai par mācību instruktoru.(Vispār mācīt da jebko neciešu.)

Pašam dzīvē nekādi kuriozi nav bijuši.Vot nav gadījies likt tiesības reizes 15 O_O, kā vienai manai paziņai :D

Es tos instruktorus neapskaužu:

http://www.youtube.com/watch?v=oqK1d8...er_embedde d

..atmiņas nu jau smieklīgas...
1.instruktos visu laiku centās sagrābt manu celi...
2.katru reizi prasīja vai peldkostīms līdzi... un kad tad brauksim peldēties...

..nu tad vienreiz pie liela krustojuma sadomāja, ka steidzīgi man jāieņem cita kustības josla, lai izdarītu pagriezienu pa kreisi... (kuram es psiholoģiski tik ātri nebiju vēl gatava:)))... nu tad es saliku rokas uz krūtīm un teicu :"brauc pats:)))"

... viņam vairs nebija smieklīgi..un ceļgalu ar nevarēja vairs turēt, jo bija jāķeras pie stūres:))

Anekdotiskie gadījumi mēdz būt divu veidu. Vienas, kuras stāsta kursantes blondīnes no sava skatupunkta. Un otras, kuras instruktori stāsta par blondīnēm...

Man pašai ilgu bija uzskats, ka neesmu tas cilvēks kurš varētu sēdēt pie mašīnas stūres.
Tad nu vienu dienu mans priekšnieks atnāk un saka "Ziniet, es Jūs pierakstīju uz kursiem. Īsajiem... "
Padomju laikā tie bija 2 nedēļas un tur bija jābūt priekšzināšanām teorijā un braukšanas praksei. Man nebija nekā. Visu laiku biju braukusi kā pasažiere blakus vīram.
Bet bija zem goda arī atteikties, jo tad jau nemaz tik viegli tajās mācību grupās iekšā netika.
Instruktors gadījās pazīstams cilvēks. Kad sēdos pie stūres, teicu viņam "Ierādi vispirms tos pričendāļus, kas ir kas." Kad viņš redzēja, manu "gudrību", teica, "Kad būs eksāmens tu saki, ka esi slima".
Teorijas pasniedzēja ironizēja par "vecākiem" kursantiem.Toreiz man bija 40. Gāju gulēt ar teorijas grāmatu rokā un no rīta pamodos ar to.
Labu gribu izrādīdams, braukt pamācīja arī vīrs. Bet viņam nervi ilgi neturēja. Tad nu viņu un dēlu( tam bija 12 gadi un viņš jau brauca ar mašīnu kā īsts ass)izsēdināju abus un vingrinājos pati...
Bet galu galā - abus eksāmenus noliku ar pirmo reizi, iekļāvos tajās 2 nedēļās, un tā nu ripinu līdz šodienai un braukšanā rodu sev lielu prieku
Tā kā vajag noticēt sev un viss būs labi.

Mans instruktors laikam blondīnēm nepavisam neuzticējās Manā vietā piedarbināja auto, ātrāk par mani centās pārslēgt ātrumus, praktiski es tikai stūrēju
Tiesības dabūju, bet ar citu instruktoru, kuram nebija bail no blondīnēm pie stūres

Olis ir nolēmis visus braucējus nerrot.

Kad es tā teikt mācījos braukt tad onkulīts man uzdeva jautājumu... ko Jūs te darat, ja jau sen mākat braukt. Vai es vainīga, ka man autovadītāja apliecību neizdod uz goda vārda, ka es sen visu zinu. Bet tiešām tajā laikā bija visādi brīnumi ar to vecāko paaudzi... šausmu nakte uz līdzenas vietas sākot no tā, ka cilvēks tā arī nesaprot kas ir kur;s pedālis beidzot ar to, ka neizšķir krāsas luksaforā, ja reiz var nomest pa mēmo pie zaļās gaismas! labi, ka tad vēl nebija tik ļoti blīva satiksme kā šobrīd.
Ņo tā izriet, ka es ļoti maz ar instruktoru esmu kontaktējusi, jo visas iemaņas man ir vīrs iedevis. Ne tās sliktākās, bet arī visādus niķus iemācījis, kas ar mani dzīvo roku rokā.

Man ir pazīstams instruktors Ogres pusē un tad viņš reizēm pastāsta par jaunajiem skuķiem, kas sadomājušās, ja reiz miņukos ieradīsies tad pratīs visas lietas ap to mašin.

smago mashiinu maaciijos pie viiriesha, ja pakjotetee, process labveeliigaaks, vieglo maaciijos pie sievietes- ljoti apmierinaatra esmu, nav jaanoviza domas uz kokjeteeshanu maaciibu process 100%

nav tiesību un nebūs..toties man ir sacijusi, ka esmu ideals patikams lidzbraucējs, jo nevienu nemācu braukt...
bet instruktoru darbs sava ziņā ir varoņdarbs

Man ir ļoti svarīgi kāds ir līdzbraucējs

Mans instruktors mani neapgrūtināja ar savu mācīšanu. Pirmajā reizē konstatējis, ka esmu braucēja(tēvs jau sen bērnībā bija iemācījis), lika mani mierā. Aizgāju vēl uz pāris nodarbībām un eksāmenu nokārtoju bez problēmām.
Bet neapskaužu instruktoru, ja gadās neapķērīgs "skolnieks". Tas gan bija simts gadus atpakaļ, bet bija mums grupā sieviete, kurai nekas nepieleca. Viņas vietā manevrus nobrauca cita. Tā kā pārbaudītāji bija no citas pilsētas, nepamanīja.

salaciete:
Tad nu vienu dienu mans priekšnieks atnāk un saka "Ziniet, es Jūs pierakstīju uz kursiem. Īsajiem... "
Padomju laikā tie bija 2 nedēļas un tur bija jābūt priekšzināšanām teorijā un braukšanas praksei.
Toreiz man bija 40...

Ņemot vērā, ka Padomju laki bija kā minimums 20 gadus atpakaļ, tad gadu skaitlim profilā jābūt vismaz 60..., bet nekā
Par tēmu - instruktors man gadījās samērā mierīgs un līdzsvarots, ņemot vērā to, ka es tad pirmo reizi apsēdos pie auto stūres. Teikšu tā, ka pēc eksāmena nokārtošanas es nejutos ļoti pārliecināts par sevi, tāpēc pirmo laiku, iebraucot Rīgā, es auto novietoju kādā pagalmā un savās darīšanās devos ar sabiedrisko
Pats es noteikti nevarētu būt par braukšanas instruktoru - man nepatīk atkārtot vienu un to pašu vairākas reizes, sevišķi, ja man teiktais liekās elementārs un pašsaprotams...

vai nu:
1.112 bērni vairs nevizina;
2.atdevuši olei savu, droši vien nobraukto, mašiņu;
3.uzradies kāds brūtgāns, kuram uz laiku aizturētas tiesības;
4.iespējamais iepazīšanās variants...

jacex-- shis, peedeejais bija pa smuko

Vienu kuriozu gan atceros dosafā(psrs laiki)

Bija kaut kāds pavasaris.Instruktors sūrais krievs+pohujists.Mūždien rija sēmuškas un spļāva mizas gan pie grīdas, gan ārā pa sānlogu.Autiņam logs tika aizvērts bezmaz vai pie kārtīgiem mīnusiem.Reiz šim mācību auto bija noplīsis un dabūjām braukt ar citu.Es pie stūres, šis sēž blakām un rij sēmenes.
Vienu brīdi šis kā jau pa pieradumam spļauj zaļo krēpu ārā pa sānlogu.A sānlogu ta attaisīt bija aizmirsis:DDD Visa zaļā plauša uz stikla:D

Pirmais sāku rēkt es, šis pēc tam. Nu tāds pajautrs brauciens sanāca.
Šams tik beigās teica, lai citiem nesakot.naparņiks nositīšot par tādu šaizi;)))

speciāli jacim...
1.nē
2.nē
3.nē
4.nē
5.

5.? amerikas onkuļa mntojums... beidzot miris... tu sen to biji pelnijusi...

..skan jau smuki, bet nē...

nu, koļijies! lūdzu...

... pēdējā laikā man vakara pasaciņas vietā ir Nagijeva, okna, (aknas )... pie trešā sižeta parasti saldi aizmiegu ... bet šoreiz tā nebij, aizskatījos sižetu par instruktoru... nu, ta pēkšņi visādas atmiņas pa galvu sāka rosīties... ta nu lecu no gultas un ieliku šito...

tas bezmiegs tevi piebeigs vienreiz...