Es gan atceros, kā bija, kad laukos cūku kāva... Tas bija briesmīgi. Vēl tagad to nespēju atcerēties bez nepatīkamām sajūtām. Un es, pēc cūkas nokaušanas, pilnīgi noteikti kādu laiku neēdu to gaļu, jo man šķita riebīgi...

Un vēl es nekad neesmu varējusi saprast to "liekulību"( precīzāk nemāku definēt), kad par maziem trusīšiem cālīšiem, sivēntiņiem, teliņiem priecājas, bet tad viņu nokauj, lai apēstu...
Kur nu vēl par "piena teliņiem"un "piena sivēniem"...

Un vēl es domāju, ka man bērnībā netika dota izvēle- neēst gaļu.

... es labāk mīlu vīrieti,... nevis trusīti, gotiņu, cālīti u.c. radībiņas. Tā jūtos mierīgāka un apmierinātāka ar dzīvi un negribās pasauli mainīt.

Oi, jā Es griezu mūziku skaļi, skaļi. Lai to pēdējo kviecienu nedzirdētu... Un arī pāris dienas uz gaļu paskatīties nevarēju. Un nevarēju paskatīties ne tikai uz gaļu, bet arī uz tēva ( un vēlāk uz vīra ) rokām. pat ilgāk kā uz gaļu. So what???

Ja reiz mēs par laukiem un pareizu saimniekošanu, pareizas ēšanas sakarā... kāpēc piemirstat, ka no tās cūkas saimniecībā ēšanai izmantoja pilnīgi visas ēdamlietas. Ne tikai karbonādi un liesumiņu...

No zarnaam desas taisiija..

Un no plaušām mala pastēti. Toreiz pat garšoja... Tagad laikam teiktu Vēēē...

kad to siveenu katru dienu baro un viņš tev prieciigs pretii skrien, jo tu esi viņa barotaaja, tad kaušanas dienaa jaaiet no maajas araa- cuukas beeres arii ir beeres, beediigs pasaakums.

Nu- manā izpratnē tā arī bija..

braiduc... caur negribu, token, neko nevajag darīt...

traksis laimīgs te ņemoties viedi vārdi

Pamazām pamazam-Tu oli bez viņa nespēsi elpot ,un kas zin -varbūt varēsim jūs abus apsveikt ...

a, moš... cūkas bēres

kurš no jums būs cūka?

nu, ēdiens, kas sita man atpakaļ no vecmammas nelegālās cūkas -bij asins pankūkas jeb paltis ... gan jau citur savādāk sauc... bet, es kā bērns, nekad -ne redzēju, ne dzirdēju ... ne just jutu, ka tam cūķim-rīkle pušu... filigrāni vis notika

Brūkleņu (rozīņu) maizīte- veģetāra

100ml rudzu pārslu, 1 ēdk cepamā pulvera, pa 1/2 tējk. fenheļa un anīsa, 1 tējk. sāls, 900ml rupjo kviešu miltu, 50g sviesta, 4-5 ēdk. svaigu brūkleņu vai rozīņu, 500ml rūgušpiena vai skāba krējuma, cukurs pēc garšas (1-2 ēdk., ja grib maizi, līdz 1 gl., ja grib saldo kēksu).

Sajauc visas sausās vielas – pārslas, garšvielas, miltus, cukuru, cepamo pulveri. Pievieno ogas, sviestu un krējumu, ātri sajauc un lej ieziestā “ķieģelīša” tipa veidnē. Cep 200°C 40-50 min.

jauku vakaru!
Paldies diskutētājiem!

vasara jauki jau pirms tam par mājās maizes recepti rakstīja... vot, izdarīšu un viss

,,nu, bet par to desu... desu... gribās man... vot, nošaujiet

Pučīte Olitai par sarunas tematu!
Labunakti!

Gribu karbonādi siera kažokā /dikti neveselīgi, bet garsīgi /

es pat neatceros, kad pēdējo reizi ēdu karbonādi

ingmara, karbonāde nudien nav tas neveselīgākais, ko no gaļas produktiem var apēst. ka tik ne otrādi.