Sniega nav, bet nu vējš gan neģēlīgs. Tiešām-līdz kaulam.   Karsta tēja ar medu tagad pašā laikā. 

Nu bet šitas sniegs toč vairs nebija vajadzīgs!

Šodien var iedzert šampi par Somiju! Juhū!

Jā, NATO paplašinās...

un viens slepkava nonācis ellē.

Esmu izsista no līdzsvara. Jau kopš agra rīta. Un nespēju tikt atpakaļ   Darba tik daudz... a es... nelīdzsvarota...

Kas Tevi Sita, Versij??????

Situācija. 
Kamēr autiņš remontējas, no rītiem uz darbu šad un tad braucu ar bērnu autobusu, ja puikiem, vienam vai otram, aizvest nesanāk. Nu, tāds, vietējās pašvaldības izdomājums, kurš aiztransportē gan uz skolu, gan uz dārziņu, gan uz darbu. Man baigi parocīgi, ērti. Tad nu tā. Šorīt nākot pieturvietā, redzu, stāv lielais brālis un mazais brālis no attāliem kaimiņiem. No nelabvēlīgas ģimenes. Nu stāv i stāv. Lielais bakstās telefonā, mazais plikšķina aces un divas garas, zaļas puņķu tapas nostiepušās līdz lūpai. Pienāk autobuss, lielais mazo ieceļ iekšā, iesēdina, piesprādzē un pats izkāpj atpakaļ. Tādu pašu, puņķainu. Jābrauc apmāram minūtes desmit. Vēroju. Sīkais turpina plikšķināties un sērīgi laiza savas zaļās puņķu tapas. Kuras pa šo laiku nostiepušās jau garām lūpām, pa zodu. Piekaltušas pa vaigiem un pieķēzījušās pa tautiski rakstaino šalli, dubultā ap kaklu aptīto. 
Neesmu gatava pavērsienam, ka vajadzētu vismaz siltu, slapju dvieli, lai sīko attīrītu. Neesmu gatava pat liekai pakai mitro salvešu. Jo savējo salveti turu kabatā savām vajadzībām. Neesmu gatava vispār kautko pasākt, jo uzdzen vēmienu doma vien. Ar savējo būtu savādāk. Ko niekus, savējo tādā stāvoklī vispār neviens no mājas nelaistu. Savējais vispār tādā stāvoklī nekad nav bijis, kad puņķi tek kā strutas, bez apstājas un ar straumi. 
Vot un domāju. Vai man vajadzēja kaut ko darīt? Vajadzēja kaut ko teikt? Kam? Un vai tam kāda jēga? Un vēl es domāju par tiem nabaga veselajiem bērniem, kurus vecāki veselus atved uz dārziņu un cer veselus, neaplipinātus arī vakarā saņemt atpakaļ.

versij, tev jāsāk rakstīt .ar steigu. tev padodas. es vizualizēju... brrr...
tā ir visu laiku problēma-slimi bērni no nelabvēlīgajām ģimenēm. kad strādāju bērnudārzā, pat ne no tik nelabvēlīgas)(teiktu pat-labvēliģas) ģimenes bija meitēns, kura vienā kleitiņā staigāja nedēļu, tā kā viņa bija "silītē", tad ēda tā kā ēda, pat ar barošanu un šircīti. kleitiņas priekša vienmēr bija slapja, bet, kamēr bērns gulēja pusdienlaiku, kleitiņa paspēja izkalst. un mājās, domāju, tas bērns slapju krūtežu vislaik bija. un pa nedēļu kleitiņas priekša bija cieta kā krams
un vēl zinu ģimenes bērnus, kuri sta’vēja logā un krāniņus visiem garāmgājējiem rādīja-sūdzies vai nē

Uh... nu gan ir norukāts... labsvakars. 
Tagad var mierīgi apsēsties un šo to palasīt, šo to paskatīt un paklausīties. Vēl jo vairāk tāpēc, ka āra darbos otrā maiņa nu nepavisam nedraud. Sīks un neatlaidīgs nokrisnis.

Kas ir, tas ir. Nav ko vēl ārā trakot... kaut saka, ka trakajiem pieder pasaule! Nu nē, mierīgi gaidīšu siltāku un komfortablāku laiku. 

Nu re! Izlasīju. Ieskatu aktivitātēs guvu   Vakar apsprieduši aizgājušos laikus un tautiešus. Es, piemēram, atceros čaklo runātāju Lillu. Un nekur nav pazudusi. Tik tagad FB runā, ne Tautā. Un ir viedoklis par visu un visiem. Krota, jā, dažbrīd pietrūkst. Vai, pareizāk sakot, pietrūkst runāt pikanti seksuāla piesitiena. Par Dumpīgo neko nevaru pateikt, izņemot to, ka kkādas glupības regulāri gvelza. Kas ir Vespa, man tā arī nekļuva skaidrs. Erotikai dikti pietrūkstot. A kur es pa to laiku biju? Laikam vnk dzīvoju. Tādu neatceros. Eh, nu jā, kādreiz Aikutraka ar savu sievišķīgi smago artilēriju blieza. Kādreiz Rraganiņa runāja. Un nereti tas teksts bija pilnīgi šķērsām vispārpieņemtajam. Bet ja tā aizdomājās... varēja i pat piekrist. Un Junona bija. Un vienpersoniski pareizais viedoklis. Apmēram kā Hiacintei. Nē, Hiacinte nebija no Tautas   Daudzi jau tepat vien kkur ganās. Tik publiskās diskusijas apiet ar baigo līkumu, kā no lepras vairoties. Un var jau arī saprast. Kas bija domāts tālbraucējs... a? Laikam nebiju iepazīstināta. Sakņubāzes krāvēju zinu. Kamīnmeistaru zinu. A tālbraucēju nezinu. Un tagad man skleroze piemetās... kā nu bija... kā sauca... puisis, diezgan jaunāks par te pārsvarā mītošo publiku... Matadors? Bija tāds? Kura atceras? Oi. Piekusa roka. Un kā gan var izmirst divus slavenus fotogrāfus, kuri diskusijas krāšņoja? Viens ar pelēko starpausu vielas un slaiduma apjūsmošanu un otrs ar rāmi samudžinātiem, bet trāpīgiem komentiem. Zelta laiki, ne?

Labvakar.. Ārā snieg un snieg... Sniegpārslas ne nonākušas līdz zemei jau izkūst... ārā tāds draņķīgs laiks.. ūdens vēl pieplūst.. Izskatās jau skaisti un vareni, ja tevi tas neskar... Notiek interesanta sacensība starp zivju inspektoriem un vietējiem - kurš kuru... Droni lido katru dienu... Un puiši zvejo katru dienu- pagasta parādījušās svaigas zivis- tātad nauda... Un veikaliem priekš... Visiem labi...

Man laikam amnēzija... Ja kādu laiku nepiedalos tautas dzīvē... Kaut kā aizmirstu personāžus... Dumpi gan atceros- viņš gribēja ebeti precēt..

Labvakar. Es laikam no tiem, kas dzīvo uz priekšu, un daudz atpakaļ neskatos. Tāpēc laikam man arī nepietrūkst tā, kas bija, un to, kas te bija.
Piekusu šodien. Analīzes rāda diezgan lielu D vit. deficītu... Laikam jāpāriet uz cita veida, jo to pilināmo visu laiku aizmirstu... Kādu D vit Tu lieto? Ja lieto..

Pa Vienkāršo - Nateo... Kuram Uz To Brīdi Ir Atlaide

labvakar
ļoti piekusu
man D vitamīns norm. lietoju spreju sunD3

Sniegbalts labrīts! Apskatījos Mildu... tur sniega pat vēl drusku vairāk kā te. 
Pirmā kafija jau paspēta. Nu ko... bīdam lietas... pēdējās divas darbdienas.

Labrītiņ, foršajā nedēļā! Kā jūs izjūtat ēnu dienu? Un ceturtdiena arī pirmssvētku diena, olu krāsojamā diena (nu vismaz tiem, kas Lieldienās būs ārpus savām mājām).

brīt vēl joprojām ziemā
nejūtu.to es par ēnu dienu.