labrīt japierakstās pie progresīvajiem, jaunumi tādi, ka esmu nolēmusi atteikties no ķīmijām, tabletēm, sitēmam 
vienalga, tiesa es laikam tā biju nolemusi jau uzreizes tik mazliet izikos, ka nu jā labi, labi..mēģinas
jo tas neko nedot tikai sūdīgu un vēl sūdīgāku jušanos un kaut kādu laika stiepšanu(bet tak par vēlu dzert boržomi).pa vidam  kaut kādi kompūteri u.t.t, lietošu tikai medikamentus kas liek justies labāk un ja kas daļu no tiem neieteica neviens mediķis
tik izprāto, ka ir tas un šitas un zvanās un izraksta
tagad man gandriz katru dienu tecina sistēmas un tā turpināsies, tāda uzturoša terapija
piedevām man vēl paldies Dievam nekas nesāp(tad kāpēc ķīmiķoties, lai sāktu sāpēt) tikai vecās traumu vaines
un tā sāpe kas bija šai sakarā pargāja ar tiem pašu izštukotajiem medikamentiem

Labrīt ziemā! Visu cieņu neparastās lēmumam. Katrs pats izlemj par sevi. 
" Pārslas krīt lēni un smagi... "

Labsrīts!
Cilvēks domā, Dievs dara. Ja tāda ir Tava doma, Ines, nevienam nav tiesību iebilst. Es arī balsotu par dzīves kvalitāti.
Paskatīsimies uz to no gaišās puses. 
...
...
...
Sarakstīju veselu eseju. Sarakstīju un izdzēsu. Rakstīju vēlreiz. Ar korekcijām un labojumiem. Nepatika, izdzēsu. Viss, ko saku, sanāk kaut kā tā...  
Ai. Turies. Priecājies par savējiem.

brīt
anks, izlasi manu vēstuli vēstuļu sadaļā.protams, katrs gadījums ir individuāls...
ziema
nu jau gan (vells ar` ārā) pietiek...

Labrīt. Ziemas nav, lietus lija visu nakti... tagad +3, bet peļu pelēks.
Anks, es par tevi naktī domāju, jo miegs nenāca... domāju-ko es darītu Tavā vietā... un jā, man bija līdzīga doma... Ka es savāktu visu brīvo piķi, kas man ir un aizlidotu uz kādu siltu vietiņu, kur jūŗa, palmas, kur protams arī medicīna līmenī... un tur nodzīvotu savus pēdējos brīžus. Kad sāpes būtu neciešamas, tad ieņemtu kārtīgu ’’’balto celiņu’’..un viss.Tā lai dzīves nogalē apkārt košums, nevis kaut kādas paliatīvās aprūpes šausmas, morfija aptumšots saprāts..un smagums uz piederīgo pleciem. Es tam visam esmu cauri gājusi, kā aprūpētājs... zinu, ko tas nozīmē..un cik tas ir smagi... bet, nu jā... katram pašam lemt, kā būs!

Labrīt, smukās un gudrās!  
Un Neparastā Anksa vienmēr ir paticis jo kad vienmēr ir bijusi smuka... Kau gan neņēma mani savā klubā Kučuri bet tas saprotams, jo kā te vakar Tedra ir teicis > es esot pa skapi.
un ko es tāds no skapi varu Anksai patejkt - man liekās kad galvenais lai kad Clvēks ir līdzsvarā ar sevīm.   Viscits ir mazāk svarīgi.

versij, biju Jēkabpilī mammas ārstu sakarā.
ceļš rīta pusē, šķiet, nebija slidens, bet pa ceļam 2 avārijas
nekas nesnieg.žļurga

Nu, tad jau Tu pabrauci man garām. Skaisti

ak ta šitā gannn... nu ta nākamreiz iepriekš signalizēšu un māšu ar lakatine 

Vai mammai viss labi? Un pašai Tev?

Cik no rīta bija pretīgs, tik vakarā saulains, silts un pavasarīgs. Pumpuri briest!!

Labvakar... Laiks pie mums auksts un nejauks, pūš ziemeļnieks... Visu pastiprina aukstie ūdeni pļavās... Mana māja tagad ir okeāna krastā... Ir iestājies piektais gadalaiks mūspusē - atbuda
Anks... Arī es par tevi turu īkšķus... Tikai ne nolaid spārnus...

Vo! Šitādu apvidvārdu dzirdu pirmoreiz. Mana vecāmamma mēdza teikt atbods. Bet ar to kaut ko citu domāja, ne gadalaiku. To teica par faktu, kad upē ūdens līmenis kritās.

Atbuda(ar garo u) latgaliski skan... Laiks, kad mūsu pļavas pārpludina Daugavas ūdeni.. Ceļi pārplūst, pļavas... Un parasti ir ļoti auksti...

vigij, es pirmo reizi dzirdu tādu vārdu.interesanti!
versij, 50/50.tas par brauciena rezultātiem.

Lizettt... Es jau esmu Daugavas otrā pusē... Mūsu pusē tā runā... No bērnības esmu dzirdejusi... Pie mums jau latgaliski runa tikai retas mājas... Mēs jau sēļi... Tagad pat moderni kļuvis to nosaukt par gadalaiku

Padomāju... jā, laikam Tev taisnība. Jēga bij drusku cita, ne ūdens krišanās. Bet tad, kad caurtece bij par mazu un ūdens sita atvilni, nāca atpakaļ. Viņai bij vēl visādi vārdi, kādus tagad vairs nelieto. Vai reti kurš lieto. Bet latgaliete gan viņa nebij. Iedzimtā, vietējā latviete. 
Re, atradām sakarības un līdzības.

P.s. Ebet, ienāci man prātā. Pamirkšķini acis. Tad zināšu, ka Tu te esi un lasi.

No mūsu puses taisnākais ceļš uz Jēkabpili gar Daugavas malu nu ir parpludis... Būs vien jābrauc caur Zasu, bet tur esot tāds ne ceļš, ka autobuss knapi izvelkas... Sestdien bija paredzēts...

Jautājums - kur Ebete pazudusi? Karceri?