Izlasīju, ko labu FB. Sagribējās padalīties .Autors Lauru Lapa
Piebriedušais un apetelīgais Ābols, izrādīdams muskuļus, nepaguris pievilkās, meta gaisa cilpas un ar brūnu aci miedza Plūmītei:
- Čau, mazā!
Plūmīte slēpās aiz lapām un nejēgā sarka. Ābols bija dikti smuks un dzīvoja uz zaļa zara. Laba partija. Pa pirmo zorti! Vīru tomēr vispirms ierauga un saskata no cepures, nevis no iekšām. Un šitais brašulis patiesi izskatījās pēc lietaskoka! Pasakiet, no kurienes gan viņai bija zināt, ka tā acs, ar kuru tika miegts, nemaz nav nekāda acs, bet gan tārpa izgrauzta ieeja pārtikas noliktavā? Labi vismaz, ka tas nejaucēns jau bija paspējis pa otru pusi izlīst ārā un skaistās iekšas tikai bišku apskādēt, ptu! Jā, bet viņa tak to nekādīgi nevarēja zināt.
Nu labi, jāatzīstas Plūmītes vietā, pat, ja viņa kaut ko zinātu, tad savas rozā brilles tikai uzstumtu augstāk uz deguna un savas sapņainās acis uz to visu pievērtu. Skaidrs, ka pievērtu!
Ābols pa to starpu, Plūmītes krāsas maiņu pamanījis, vingroja vēl sparīgāk. Uhh, kas par meiteni! Jāšūpojas augstāk! Vēl augstāk!
Uzpūta jestrs vējiņš.
Uhh! Buhh!
Un pļuh!
Ābols izklājās.
Plūmīte staipīja kaklu, kur tad varonis izgaisis?
Ups! Pups!
Pļups!
Izklājās arī Plūmīte.
Tā nu viņi abi sarkdami tur vāļājās mīkstajā zālītē, izstieptas rokas attālumā.
Kā zināms, ābols no ābeles tālu nekrīt. Starp citu, plūmītes arī ne. Un, ja nokrituši vienā dārzā, pastāv liela cerība, ka kaut kad arī satiksies un varbūt pat apkampsies.
Tā arī notikās. Šļop, šļop! Zaļajā zālē parādījās spīdīgs melnu galošu pāris. Pēc mirkļa abi divi jau burzījās pa vienu grozu, pēc tam slīpējās zem viena naža, tad, saldas sulas tecinādami, spiedās cieši viens otram klāt brūnā māla bļodā. Par vedējtēvu šie paņēma Kardamonu. Citi gan skatījās šķībi uz tādu ārzemnieku, sak’ vai tad to pašu Magoņu sēkliņu vedējos nevarēja paņemt. Bet jaunie jau tagad tādi moderni, visu grib izmēģināt.
Beigu beigās visi kopā nokļuva uz cepešpannas cepeškrāsnī. Oooo, tur nu gan gāja karsti! Tur abi mīlnieki saplūda divi vienā un, kad atdzisa, pazuda atplestā kārā mutē, roku rokā laizdamies lejā pretī Lielajam Nezināmajam.undefined
Vai Tu arī gribi padarīt laimīgu kādu pārīti? Tad dari tā – ņem:
300 g kviešu miltu,
100 g rudzu miltu,
200 g sviesta,
100 g cukura,
2 olas,
1 tējkaroti malta kardamona.
Visu samīci viendabīgā masā, ieklāj veidnē tā, lai nosegtu arī sānu malas, un uz stundiņu iestūkā ledusskapī. Pēc tam ņem ārā un liec sakarsētā cepeškrāsnī pacepināties kādas 30 minūtes. Tikām sagatavo pildījumu.
2 āboli,
200 g plūmju,
100 g skāba krējuma,
2 olas,
150 g cukura,
20 g kviešu miltu,
20 g mannas.
Krējumu samaisi ar 100 g cukura, miltiem un mannu, maisot uzvāri, padzesē. Tikmēr saputo atsevišķi olu baltumus un olu dzeltenumus kopā ar atlikušo cukuru. Abus smāķus liec pie krējuma masas un visu samaisi. Pa to laiku krāsnī cepuma pamatne ir nedaudz apbrūnējusi, ņem to ārā un izdaiļo ar augļiem. Pa virsu uzlej pildījuma masu, pakaisi kādu šķipsnu kardamona, grūd atpakaļ krāsnī un cep vēl pusstundu.
Ak, cik šitas ir garšīgi! Ja tu tomēr šķībi skaties uz Kardamonu, aizvieto to ar kaut ko citu garšīgu. Vienaldzīgo nebūs!
[/quote]
2
3