IR TĀDAS SIEVIETES, KURAS VAIRS NEBAIDĀS...
Nebaidās nepatikt, nebaidās kaut ko nezināt, kaut kur nepaspēt. Nebaidās neprast izcept Napoleona kūku un uzkrāsot acis. Viņas nebaidās pārjautāt vai izskatīties neveikli. Viņām vienmēr ir ko vilkt mugurā... vasarā vai ziemā.
Viņām nav vairs svarīgi - iet taisni, var galīgi šķērsām. Viņas nekautrējas raudāt no bēdām, un aiz prieka.
Viņas nebaidās no sirmiem matiem un nodevīgām krunciņām. Viņas vairs necenšas visur būt pirmās. Viņām jau par vēlu domāt, ko padomās citi. Viņām nav bail apēst naktī kūku, ja to ļoti kārojas.
Viņas zina, ka smēķēt un dzert nav tas kaitīgākais - kaitīgāk ir neelpot un nevēlēties vairs neko.
Viņas vairs nebaidās būt vienas. Prot neredzēt to, kurš viņas nepamana un netuvoties tiem, kas atgrūž. Viņām ir ko teikt, un par ko klusēt, ir par ko lūgties. Viņām viss nāk no sirds.
Viņas sen pārstājušas izlikties labākas, viņas vienkārši IR. Dara to, ko mīl, un mīl tos, kuri mīl viņas. Guļ ar tiem, ar ko neaizmigs, pat ja ļoti nāks miegs.
Viņas runās tieši, taču netaisnos matu lokas, ja kādam tās nepatiks. Rūgtā šokolāde viņām ir salda. Viņas prot novērtēt laiku - rītu, dienu, vakaru.
Viņas prot būt pašas. Viņas vairs nevaino māti, mīl savus bērnus un nebaidās nomirt, tāpēc ka vēlas dzīvot. Un dzīvo!
IR TĀDAS SIEVIETES, KURĀM JAU PAR VĒLU BAIDĪTIES!
Šo iekopēju jā, jā no tā paša vecā FB. Un vai nav gudri vārdi? Un vai nav par mums? Ir!
4
2