redz, versij, ir tā, ka ar gadiem novēroju, cik ļoti mans tētis kļūst aizvien līdzīgāks manam vectēvam. viņi nekad nebija izrādījuši lieku(vai nelieku) sentimentu. mēs (es un māsa) nekad no tēva netikām skautas un bučotas.vēl jo vairāk-man ar tēvu bija... teiksim... tā ..ne vienkāršas attiecības.viņa meita bija mana māsa, ar kuru viņi pa garāžu ņēmās un tehniskus jautājumus risināja.
es biju vecātēva mīlēta un lutināta.nu princesīte, vārdsakot.
ar gadiem manas un tēva attiecības ir ļoti mainījušās .un kopš manas slimības laika, kad tēvs bija balsts un drošais plecs kā mammai, tā man, jo īpaši.un tagad viņš, mans Āris, ir tikpat sentimentāls kā mans paps(vecaistēvs). un tāpēc viņam būs personalizēta, īpaša dāvaniņa tieši šodien.
kaut kā tā.
(būs tāpēc, ka kopš agra rīta viņš savos 82 ir aizdevies makšķerēt. un paldies Dievam, ka tā)