Labu laiku atpakaļ salaidu ar vienu mamzeli, un ja nemaldos tas bija uz Lieldienām, kad nolēmu šo iepriecināt ar ko pavasarīgu.
Aizlaidu uz siltumnīcu, kur audzēja un tirgoja puķes un stādus. Sapirkos dažādas zortes, un dažādu krāsu puķes podiņos kuras var pēc tam pārstādīt dārzā.
Viņai virtuvē bija milzīgs virtuves galds kuru es nokrāmēju ar tām puķēm.
Kā domājat, kāda bija viņas frāze ko viņa pateica ieraugot šo milzīgo, dažādu krāsu klumbu?

beast, ja tā mamzele būtu sol vai versija, tu saņemtu vienu atbildi, ja es-pavisam cita.
un te nav runa par puķu daudzumu, runa ir par daudzajiem puķu podiņiem, resp., tās ir jāizstāda. ja ir, kur, tad stāda. ja nav-nestāda.looooģiski. bez tam-gana daudz ir tādu, kas labprātāk naudā vai baudā ļauj sevi iepriecināt :)

Jā viņai likās, ka tā bija velta naudas izšķiešana.
Viņa dzīvoja privātmājā laukos, tākā stādīt bija kur.

Jā, tās mamzeles ir gan dikti dažādas  Citām patīk manī, manī, citām šmotkas, citām vēl kaut kas. Un pārsteigumi arī- ir kas no tā kūst, un ir, kas necieš pārsteigumus. Tās, kuras kūst, arī izpaužas divējādi. Vai nu Tu esi uztrāpījis ar pārsteigumu, vai galīgi garām. Oi, neapskaužu. Sarežģīta dzīve onkuliņiem.

Tad jau pagalam slikti biji iepazinis to mamzeli, ka tik traki nokļūdījies.

Tā viš i. Man ir zeme, bet arī nevajag stādus dāvināt. 

Beastmodeon, Tu esi palaidis garām labu partiju. Mamzeli ar māju. Varēji tak mazliet pievērt acis uz dažiem trūkumiem.
Labvakar.
Ārā auksts. Meklēju iemeslu kāpēc ārā neiet sportot, bet sēdēt pie TV un ēst našķus.
Lare, ja dāvinātājam ir smuks dibens un vēl kāda laba īpašība var tak ļaut dāvināt.
Un vajag cilvēkus darīt laimīgus ļaujot darīt to kas viņus priecē. Pēc tam jau var izdomāt ko darīt ar to visu. Var iemainīt kaimiņam pret kādu kabaci vai āboliem.

Iepazinis biju labi jo zināju, ka viņa nav pilns simts, bet likās ka nu puķes taču jebkuru djevku iepriecinās.

Beata kā vienmēr savā ampluā, tik materiālās vērtības prātā, kur tad paliek garīgās vērtības?!

Kādas garīgās vērtības mūsdienās. Tagad ir jau labi ja cilvēks prot pareizi rakstīt.
Un jā, Beat ietur stingru līniju. Svarīgi lai onka ir ar pūru. Un vēlams zelta stieņos. Lūk.

Ja ir liels pūrs tad rakstības māka ir mazsvarīga, galvenais, lai prot krustiņu paraksta vietā uzskricelēt.☝️

Aha aha. Pareizā virzienā domā, puis😎
Un vēl labāk ja nemāk ne lasīt ne rakstīt.

:Labrīt! piektdiena. Joprojām saulains, joprojām silts.

Čau, labrīt!
Saulains- jā. Bet silts nepavisam nē.
Katru rītu, uz darbu draucot, pa ceļam satiekas vieni un tie paši cilvēki, principā. Un tagad interesanti vērot, kā dažs staigā pufaiciņā jau, kamēr cits vēl plānā vasaras kleitiņā bez piedurknēm. Un 6 grādos, biezā miglā, uz tilta tas izskatās... nu, mazliet dīvaini vismaz. Spocīgi. Bet uzvilkt zeķes es sevi vēl nevaru pierunāt.

Mums jūra regulē klimatu.., tāpēc arī rudens iestājas vēlāk. Jūra atdod vasarā uzkrāto siltumu.
Vakar gribējās terasē pasēdēt un vīnu iedzert par mūsu skaisto uzvaru, jā-tad vajadzēja jaciņu uzvilkt, bet šonakt būs +14, tā kā -līdz salnām vēl tālu.Man daža laba hortenzija tik tagad ziedēt sāk, ceru, ka paspēs.

Salnas mani interesē ķirbju sakarā. Vākt nost vai vēl atstāt, lai briest.

Es savu ķirbju fermu nolikvideju. Vairs nav jādomā.
Labrīt.
Nu viena skaista rudens diena!

Es vēl staigāju šortos un t kreklā. Ķirbjus pazīstu tik kā to sēklas, runā ka večiem ļoti polezno.

Es varētu Tevi iepazīstināt. Ar ķirbjiem

... vispār jau ar ķirbju sēklām izdzen iekšējos parazītus, bet jā, večiem poļezno!!!