Mans domāt ka Pauls tomēr nolēma rīkot koncertu jo viņam ļoti sāpēja mīļotās sievietes aiziešana, un tādos brīžos ļoti palīdz būt starp cilvēkiem.
Kad bērnībā paliku bārenis, tad māsa ieteica iet uz skolu, lai būtu starp draugiem, lai neizjustu tik stipri to smagumu.
Ja urlas kundzei ir palicis skumīgi kangaru diskusā, lai uzcepj jaunu, kur es varu piedalīties, un aizbāzt viņas urlas muti ar savu inteliģento, skaisto valodu.

Domāju lizets izdzīvoja jo viņai kedas bija uzmauktas.😀 Tas par zibeni ja kas.☝️

beast, tu domā nepareizi. pirmkārt, par kedām es dēvēju praktiski jebkurus apavus(nu žargonvārds tāds).un toreiz man rooookāāāās bija zandales.vai zandeles? kā pareizi? es tās mazgāju tekošajā ūdenī.
un Pauls, kā Krauze raksta, viss esot darbos un projektos.jā.
p.s. pareizi ir sandales :)
p.s.1
Mīlestība divreiz neatnāk,
Mīlestība mūžā ir tik viena,
Tā kā tava zārka smagais vāks,
Tā kā tava piedzimšanas diena.

Tā nav mīlestība, kura māk
Gadiem ķircināt un gadiem plosīt,
Mīlestība tā kā zibens nāk,
Atnāk balta, uzliesmo un nosit.

Tā mēs ejam, dienas dziest un aust,
Zibens šautrās ilgi spriegums krājas,
Zibens tavs un atkal tas nav tavs,
Uzliesmo tavs draugs un blakus gājējs.

Viens pēc otra sadeg smaidošie,
Zilā zibens trāpītie un ķertie,
Ejam tālāk, ejam gaidošie,
Zibens netrāpītie, nenospertie.

Jauneklim atkal kritiskās dienas 😆

Oma elis atkal par urlām pārdzīvo aiz lielās mīlestības pret tiem?!

Čau, zibens spertie un pataupītie..UK lietains un pēdējās divas dienas ļoti pūš... bet plūdu nav hn karstuma rekordu arī nav..nu visnaz Skotijā

Labsrīts svētdienā!
Mīlestība mūžā ir tik viena...
Tas tāds galīgi ideālais variants, tikai ļoti retajiem. No pamatskolas obligātās literatūras ieborēts. Un ko ta pārējie? Nav cilvēki? Ir! Un dzīvo asti griezdami un cepuri kuldami arī ar divām un četrām mīlestībām, vienpakaļ otrām. Gandrīz gribētos teikt, ka tāpat kā ar laimi. Kamēr viens to lielo gaida, otrs tās maziņās katru dienu pielasa un laimīgs.
Vot i še tev skeptiskā atziņa, kafiju dzerot. Ņem un apstrīdi. ( tas nav konkrēti Liz par dziesmas tekstu, bet vispār )

Jāiet lasīt mazās laimītes! Lai dzīves nogalē veidojas cmuka bilde, riktīga mozaīka. Labrītiņ! 

brīt.runājot par laimi, versija noteikti domājusi šo:
“Un tādas lielas laimes nemaz nav.
Ja jums to vēl, tad ziniet: tie ir nieki.
Ir tikai tādas mazas laimītes.
Ir tikai tādi mazi ikdienības prieki.”
runājot par manu vakar publicēto dzejoli, es kā vēsturniece   varu teikt, ka tas ir viens no maniem nemīļākajiem Ziedoņa dzejoļiem tāpēc, ka nodrillēts līdz bezjēdzībai.un šajā gadījumā(patiesībā) akcents nebija uz vārdu "mīlestība", bet "zibens", kurš man iespēra, bet, paldies dievam, nenosita. savukārt ar tiem mīlestības zibeņiem ir tā, ka, kā visi zinām, ir vienmīļi (un es tādu vīrieti zinu-vēl skolas laikā viņu pameta meitene, viņš ļooooti pārdzīvoja, un tā arī nav izveidojis attiecības, nav viņam ne pastāvīgas partneres, ne sievas, ne bērnu), ir tie, kas spēj mīlēt vairākkārt.un atkal-viena mana paziņa ir nesen šķīrusi orto laulību un jau dzīvo kopā ar citu vīrieti.vai tā ir mīlestība? 

Mīlestība, mīlestība.
Kas teica ka tāda var būt tikai vienu reizi dzīvē. Un, domāju, ka var pat būt vairākas vienlaicīgi. Tās sajūtas jau nav no mums atkarīgas. Kaut kāda ķīmija saveidojas un cauri ir. Tad ir jāiedarbina prāts.
Labrīt.
Saule, saule, saule ! Ak!

Nu tas par to vienu un vienīgo uz visu dzīvi ir paliels mīts. Cita lieta, ka katru reizi tak neveidos attiecības ar nākamo un nākamo mīlu. Jārūda raksturs😁
Jā, līdzīga doma Beatai.

tad, kad būsiet atguvušies no karstuma un/vai negribēsies neko jēdzīgu darīt, uzrakstiet, kāda ir jūsu attieksme pret kūkām/tortēm dzīvnieku formā vai tortēm, uz kurām cilvēku portreti.

Vārīju "dzintara ābolus". Šķiet, pirmo un pēdējo reizi.
Es tikko pēc peldes    Atguvusies. Pret našķiem ar gadu skaitli vai vārdiņu vai kko neitrālu man iebildumu nav. Bet dzīvniekam pirmo parasti nogriež galvu. Fakts. Atceros, kad man pirmās kāzas bija, vecāki algoja Kaucmindē skolojušos saimnieci. Nu tassss bij kronis! Jā, viņa paspēja pagatavot arī visu citu. Bet viņas meistarstiķis bija formītē cepta aita. Kā viņa pati teica- aunītis... Un tad nu tapa deviņi, galda dekorēšanai... Vēl mēnesi pēc tam visos virtuves stūros mētājās aunīši bez galvam, bez ļipām, kā nu kurais...

Šitā man nekad vēl nav gadījies   un es neprotu pagriezt pareizi...

pag... deviņi tie aunīši tapa?
un, kas tur īsti pēc tam mētājās?
un galu galā-tas bij labi vai slikti?

tieši manas domas par tām nogrieztajām ķermeņdaļām.nesaprotu šādu opciju bērnu svētku tortēm.
atceros, mums bērnam (3-4 gadi) bija pelddvielis ar mikimausu.tad nu viņš vienmēr piekodināja, lai neviens nesēžas mikimausam uz galvas, kad tas dvielis izklāts uz zemes.
ko nozīmē dzintara āboli?
eli kā vienmēr formā

Ja es to skaidri atceros pēc teju 45 gadiem, tas ir bijis pietiekami glupi  Un es vispār atceros dažādas glupas lietas no tās dienas. Toties neatceros neko no tā, kas "tā kā zibens nāk", un visa ar to saistītā.
Un ko Tu glupu atceries no savām kāzām? ( jautājums visiem, arī sarkanarmiešiem   )

Dzintara āboli, Liz, saucoties tādi, kurus sagrieztus pārber ar cukuru 1/1 un patur 12 stundas. Tad uzvāra un ļauj atdzist. Un tā trīs reizes. Esot medaini un veseliem gabaliņiem kā sukādes, un ar tēju bezgalgaršīgi. Un medus krāsā. Rezultātu Tu redzi. Garša nav. Tas "medus" man baig par saldu. Un pats tas ābola gabaliņš pavisam bezgaršīgs. Pē.

manās kāzās bija nenormāls karstums, vismaz +32. bez neviena mākoņa. labi, ka svinības bija viesumājā pie ezera. tad nu visi viesi pirmais, ko izdarīja, kad atbrauca, nometa kedas. mans pirmais kāzu valsis bija slapjā kleitā, basām kājām.tas nebija glupi, tas bija atvieglojoši. un turpmākam vakaram(dejām) nofenderēju iešļūcenes no māsas. glupi varbūt bija tas, ka palika pāri baigdaudz ēdamā.karstumā neēdās.
bozzzze moj, kas par rituālu.to es par āboļiem.

* iespraukšos ar tiem āboliem... ir kaut kas līdzīgs darīts, nakti notur, lai atsulojas un cukurs izšķīst, un tad sterilizē(vāra) pusstundu 3l burkas. Plātsmaizēm ideāli, bet noēdas līdz plātsmaizei netikuši...