...

Gadi, miesās dzenoši vaidi,
Tvirtums kur zūdošs,
Ne pazaudētie gadi!
Kā skāde, bet apveltīts..
Ļumošo ciskudrillu dzenošos,
Kur vaigos sārtums,
Kā ziemssvētku šņukurs!
Ak, gadu no gada -
Viens un tas pats:
Apņemšanās kā jauna;
Sen zināma kā - veca māņticība,
Un prātā nepieaug?
Skāde, skāde,
Varbūt pūra lāde?
Skarbi, skarbi..
Ne ziemeļu vēji,
Tie mūsu pašu,
Kas panākšņos iet..
Un apciemo ikkatru,
Kas savās domās,
Brīvāks dzimis,
Ne patiesāks par pašu,
Bet cildenāks,
Ar logos pūsto dvašu!
Rīvējot, šķendējot,
Vecu veco plati,
Līdzi dziedot, ne tievējot,
Smērējot vātis, ne rētas,
Sen zināmai dziesmai,
Es pati, pati; pati pati,
Es varu visu,
Bet reizēm - piegriežas!
Kā skati,
Kas, nesaprotami fakti,
Vēl vairāk kā mulsinošs tandēms,
Kam citu skatos mutvārdu falšais zaec;
Prig, prig, fon frau .. un chau!;)
;)

Kā man šodien neiet!;)

Nebēdnīga sniega pika,
no jumta kores krītoša,
Mundrumu nesoša,
deguntiņu glāstoša,
Manās acīs dzirkstošās,
kā dzēlīgs saules stars, prieku raisošs,
Vizuļojoši gaistoši nebēdnīgs - 
Rokās gūlstās kā kūstoš vaids!

Rosošās putnu čalās,
zaros vīterojoši piebērtos,
Rīta melodoskās skaņās,
ne sanošās, bet skanošās,
Dzīslās lejot veledzējošu prieku,
Rīta viegluma, dzestruma piepildītu,
Mainīgās atskārsmēs darbojoši - 
Skatiena vēlmēm liek lūkot aigstāk!

Tur, kur zili padebeši,  
saulei rotaļigi kļaujoši,
Noskaņojumu mainoši,
mākonīši dzīvelīgi gaistoši,
Salstoši piecērtot pie papēža,
piekļāvīgi padodoties,
Sniegbaltibaltās kupenās piebērtās - 
Manu laimi piepildīja kļaujoši!

Uhh.., kas par dieniņu!;)

Nebūtiskie nieki,
Harmoniskie prieki;
Dzēšlapa starp lapām -
mierinājums mīksts!
Atspaids spaidošs,
Rūpju nomākts;
Petrolejas gaismā tverts!
Mazliet līksmojošā skala priekā,
Mazsvarīgs, bet lomu spēlējošs.
Mazliet spriedzes, nedaudz veiksmes,
Domino kā cirka spēlē,
Kauliņš nebūtisks,  
Bet slīdošāks, kā - šahs un mats!;)

... ;)

Super, mans stils.., patīk garaiņi!;)

..; bet zili dejojoši dūmojoši dūmi man patīk labāk.., Vot., patīk - vesela māksla, atmosfēra ne ilūzija..:)))

Aij, baltā saule pagaidīs, jāiemalko labs whisky - saprašanai svētai jāiedod pa pieri - citādi lēni pielec! 👉✌stulbs 🤙hieroglifs, nezinu kapēc cilvēki to lieto;)

Kaisle, ne maikste,  
Ne vēja slota... ;
Naksnīgā pilmēness gaismā,
Skaņu pavadījumā skarbā,
Dejojot senseno deju,
Trinkšķinot meldiņu,
Senās stīgas plēšot,
Sirdi atmatā metot,
Draiskumā sevi slīganā metot!
Ko daudz paužot citiem vēlēt,
Sentēvu mākslā neiepazītā,
Pār karstām oglēm,  
Deju soļos mērot.
Pareizākos no visiem,
Kas vēl var oglēs mālēt..!
Cik skaudri sāpīgi,  
Salaužot visu, kas sirdī vēl mīt,
Atdodot citiem kā neskartu piemiņu..,
Piezīmi, brošu, nozīmi..
Kaut kādu nonivelētu Nieku,  
Kas citiem vairāk kā Zudis,
Kā piemiņās, atmiņās zīmēts,
Ne piederībā, bet kulturālā cieņā,
Ko cienīt un mīlēt vēl atmiņas liek!
Kam piedienīgi nieki,
Sprēgājoši karsti..;
Kā izmētātas ogles,
Gunts kurtuvē kvēlos,
Kad oglīti pie oglītes vienojot..
Kopā liesmiņu tverot - liesmai atdzimt vēl -
Silti, maigai, saules gaismā kurtai,
Ne skarbi skaudrai, bet naksnīgi liesmojošai,
Kā ogles sīvums, kur to dzesējot veldzē,
Kā vesera stiprums, kuru stiprumā ceļ!
Ak, naksnīgās pastaigas..
Basām kājām staigājot;
Tā mūsu ikdiena..,
Kad zābaki kā stiklenes,
Aizvērtās vitrīnās spīgo!!!;)

P.s. kā skan - tā atskan, ne mākslinieks, ne dzejnieks, kam satraukums par to, kā māku - tā plītēju, ne citiem daļas vairs par to jeb akurāt "dziedot dzimu, dziedot augu!".
Piekusu, varbūt atkārtot...

Ehh, nebēdnīgie politiskie spēki,
Pauzējot un saprātīgi lemjot,
Nu gluži kā jau klauni,
Jau spricējas zem preses,
Un visiem savu spēku rādot,
Griež piegriestnes,
Un jaunu modi rādot.
Kā aktrises, kam darba nav,
Tik lomu spēlēs vēl var meditēt,
Uz ekrāna kā filmu zvaigznes,
"Tauta turās" - mēs, vienmēr, par jums!
Kā stingra dūre, kulaks galdā,
Būs visiem mums - jaunība otrā!

Vot., tagad gan piekusu, bet vēl varu kādu lēmumu iztirzāt...,
Naudas mums kaudzēm,
Vērdiņš mūs sargā,
Pulēt un cienīt,
Tas visu gods!
Trinat un vijat,
Kamēr vien spīd,
Nezaudēt vērtību,
Renstelē, to metot!

Vot., nu gan jau pietiek dziedāts.., bet vēl vajaga pantu pantos..

Kam raudi mīļā!
Man spēki zūd...
Jau laiks pie miera... ;)
Atkārtot, atkārtot..,
Liekam jaunu plati, jaunās skaņās!
Lai man ilgs mūžs un pacietība izturēt!!!;)

Cik romantiski..;)

Kāds nešpets smaids,
Neaudzināts vaibsts.
Pie manas sirds piezadzies..,
Ne kautrīgi klusss,
Tāds mazliet aplauzies:
Manierē tīkams un uzvedībā,
Vienots uz lūpām,
Kā savstarpējās skaņās,
Tik tīkamās un saldās,
Ne noburtās, bet laimes apņemtās!
Kā tanīs senās dienās;
Kad pašu vārdos klausoties -
Savas pērles vēl meklēt iet.
Kam briljants vēja aprautās skropstās;
Ne zaigojoši sarmojošs prieks,
Ko asru pērles virtenē verot..,
Gribas vēl mirdzošu skaut!
Kā žilbinošu staru nākotnes skaņās,
Ne bezsvara stāvoklī vieglā,
Laimes apņemtu un loloti skautu,
No mulsuma, biklības - reiz izatrautu,
Tīri nāvējošu skaudru.
Lai izdodas, notvert katram savu mirkli!!!;)

Skaisti..;)

Bagātības pilns vērtībās aprakts mantojums..;)

P.kuš, s. protams, kādam mīļš paldies, par vērtībām, kas glabātas un lolotas, kam atdzimt vēl būs verts..!;)

Tas tak labi.., ka ir tādi "neaizskaramie"!;)

Kas mīlestība bez mīlestības - 
Rūpju, piesmakušu drānu valkātājs!
Kas spaidu nomākts epitets:
Egles kāts - sidrabotizeltaino bumbuļu pilns...
Tāds morfoloģisks tēls,
Tam ausīs vienmēr skaisti pušķīšu... :)))
Ak, aforisms - uzvelciet, kas ērtāks un sev tīkamāks!;)

Eu, .. ehh, nu beidzat savu atdoto cūku kolhozam barot.., tagad aktuāls, kā mājražotājs, citustarp/tostarp/savureiz sovhozs, ko na pahazuku kolhozs atņēma .., ņepaņuha ar to kolhoz’cūkas mātes pieaugumu - diezgan skarbi, kad cūka kolhozā, bet kuilis sovhozā.., vot skāde, kā nu tagad mantojumu sadalīs!?;)

Neiet tak runa par kaut kādiem šķirnes kucēniem, bet reāli rosinošu darbību un nākotnes atdevē atmaksājošu ekvi’valentu procesu ar nākotnes segumu..;)
P.s. ja par ponjuhi, tad, ceru ka, pagasts jeb novads, kas maina sevi piesaucot kā kažoka maiņu vai uzmaucot kājās jaunus zābakus nav aizmirsis, no kuras puses luksusauto pātagu vicinošam pagastvecim nāk; tostarp kāds ar turētu mandātu azotē, neaizmirsīs, ka servitūta ceļi neapaug ar krūmiem kā caur neizbraucamu sētu.., no pagātnē griestiem pamatu vāliem. Vot., tas ir tas, kā man patīk "labrīt" padot neizbraucamiem ceļiem jeb apstājoties cita sētā!;)

Kā smalkā aizsegā, vērpetēs vērpjoties,
Gribas dejā griezties..
Nebutiski veldzējošā,
Skarbumskarbā maiguma varā,
Meklēt to, kas reiz pazaudēts... .
Smalks un skaists,
Kas krāsās  vērpjoties tinās,
Kā pazaudēts loku lokos mestais smaids!
Kā liesmojošs, sen visiem zināms,
Tik nebūtiskās skaņās reiz dzēsts.. .
Skarbi netiklībā dzesēts,
Citu apsriests, apsmiets.
Vaids, kā dzelksnis ass,
Kura nebūtībā visi trinās.
Tik nebūtisks, kā vīle asa,
Ko trinot vijot..,
Novilktos dzelkšņos drūpošos,
Kā drāšu sietu celtO,
Kam vērtības nekādas,
Kad izlauzties vēl vēlme,
Cēlāka par cēlu!
Tik pat cēla..;
Kā sperot duravas,
Mēnesnīcas apmirdzētās duravās,
Nozogot to, kas visu svētums..!;
Bet atgriesties atmiņās, kavēties,
Tas tiesa - visiem vēlme akurāta,
Saliekot punktus uz i’erastās vides,
Šķiet neizbēgami padoties Sev,
Kā apcirtos māņos,
No kurienes - izejas nav!;)

..kvēlos papīros gruzdošos,
Kādam lasot tos;
Šķiet nebūtiski..,
Bet saistoši.. .
Liekvārdībā nemeklējoties,
Bet emocionālās domās tērpjoties..
Uztverot Šo svēto domu!
Kā jūtas, izjūtas,
Ne filmetrāžas sižetā asā,
Kam tikai patiesība prātā,
Ne jūtās valdoties,
Bet apziņā mētājoties,
Meklējot vispareizākos vārdus!
Tie sajauksies un apņemoši mierinās,
To.., kam vēl vēlme un spēja,
Tie vienmēr sapratīs!!!;)

Tā azartiska kāršu spēle,
Ne visiem "pareiziem" - vienmēr saprotama!;)

Ceru, ceru...  
Kad jaunatne sapratīs,  
Notiekošo pieņems, kā pašsaprotamu normu,  
Ne kā valdības protestu, bet likumiskos žanros paustu! 
Kam viņu nomācoši nesmādētie prāti,  
Gudro domu apvīti - uz cēlāku nākotni vērsti! 
Kam izglītota nākotne, kā  "mūsu stiprā klints!",  
Uz kuras rakstot - būs mums vēl nākotne! 
Kā nebeidzamais stāsts.., "lido doma zelta spārniem!"; 
Kā nebutisks glāsts - "mazattistīts parazīts!"; 
Kam augt un augt vēl, kā "nebūtisks" Vaids,
Kā "Cinis piepēm apaug!";
Nospļaujies, un tālāk ceļu ej! 
 
Savsrarpēji mijoties, pieredzē daloties,  
Karantīnā spundējot, uzraugus rīdot..; 
Stīvi, skarbi.., par tiem, kam dzēšgumija svetā,  
Ne matu gumija - loku lokās vējo pēc cukurūdeņa tverot! 
Īsi un skaidri, mazliet pacilāti deniņu vaigu kaulus taustot,
Vārdos aprautos, kā nesvarīgi nedzirdīgo palagos mājup sūtot. 
Bet kontroles punktā apvītušas domas,
Kā skanošs pirksts uz bikts,  
Tev tēvu māti klausīt, jeb vēlējuma formā paužot,
Domā, dari un uzveic
Jeb zinu, daru un uzvaru!!!;)