Esmu apjukusi .. ;)
Īslaizīgi, bet 1914. : kamēr viņš vēl mazs, iedāvināsim viņam kādu teļu, vaj sivēnu, vaj kumeļu, vaj citu ko, ko viņš varētu saukt par savu, kopt, audzēt un barot. Un kad dāvana ir tapuse kaut ko vērta naudā un mūsu dēlēns ir stipri pieķēries savam mīluļam - tad pārdosim viņu un, saprotams, naudu lai tēvs iebāž savā kabatā. .. ..
Kad dēls nāk lielāks un vecāks, nekad nesāksim pārrunāt ar viņu mūsu māju uzdevumus un padarīšanas un arī citādi neļausim iedomāties, ka viņam ir kaut kas kopīgs ar mūsu māju, vai arī, ka viņu vairāk kas saista pie mūsu mājas, ka tikai taisni tas darba daudzums, ko viņš ar savām rokām var padarīt..
0
0