Šodien lasu - karstas debates: kniebt tomātiem padusītes, vai tomēr ļaut augt - plaukt un zelt.. . Vispār padomijas laikos bija tā: lai noskaidrotu, vai zināmai personai pieder kāda civilā tiesība, vai tā ir izcēlusies, uz ko tā pamatojas, vai tā vēl ir spēkā, vai arī ir pārgrozījusies vai izbeigusies, tad - materiālās t-bas, turpretim, kad paceļas jautājums, kā aizsargāt vai atjaunot traucētās tiesības..tad procesuālās t-bas..turklāt neaizmirsīsim par tiesību normu ievērošanu, to mijiedarbības maiņu, to neievērošanu, nolaidību, t-bu aizskaršanu vai pārkāpšanu. Šādas aizskartas t-bas ir jāatjauno, ko var panākt dažādā ceļā. "No patvarības un atriebības - šiem mežonīgiem tiesāšanās veidiem - ir izveidojušās visas tiesības.. R.Ihering’s." Tomēr tiesiskā kultūras valstī šie līdzekļi ir neērti ..utt., utjp; .. gribēju tikai norādīt, ka ētika pašpaļāvīgi kļūdās uz likumtaisnīgiem principiem, un Nezinkāda - Sazinkāda apgalvojumiem;)
Stāsts ir par to, ko mācija postpadomju laikos.. tagad protams var rakt un nerakt.. brīva griba. Nelien manā dārzā, ja neesmu ļāvis Tev tur pat kāju spert..vot postpadomju produkts..ka tik pa svešu dārzu parakties :)))
0
0