Man viena darba kolēģe stāstīja, ka dzīvojot kopuškās, apm. reizi mēnesī brauca uz Centrāltirgu un gāja no tirgotāja pie tirgotāja garšojot medu, biezpienu, krējumu. Tā viņa labi paēda. Reizēm brauca biežāk, tad degustēja skābos kāpostus, gurķus marinētos un ko nu vēl deva garšot.

No kopmītnēm atmiņā ir arī zivju konservu zupa   (konservi + kartoški). Paputku laiki (ak vai_ ak vai), diezgan regulāri ar draudzenēm mājā tā braucām, jo vecāki uz nedēļu, ja varēja iedot 5 lati tad tas jau bija super daudz. Pietika ceļam un kāda kapeika palika pāri.

Izskatās, ka daudziem kopuškas gaišā atmiņā. Bet gadās arī citādāk. Man viena kursa biedrene pēc pāris mēnešiem sāka braukāt katru dienu uz lekcijām no mājām, vakarā atpakaļ, tas nekas, ka dzīvoja gana tālu. Reizēm palika pa nakti pie manis. Pēc tam pārgāja uz neklātieni, bet par dzīvošanu kojās neko negribēja dzirdēt.

Un par kojām. Mana meita, kad sāka studēt, nonāca tājā pašā adresē. Noturējās precīzi 2 mēnešus. Nebija ne saprotams, ne izturams tas dzīves stils. Un labi, ka tā.

Koju laikus man nomainīja kazarmu laiki. Kojās bija daudz foršāk.

tikko izlasīju-Jānis Lūsis miris..leģenda..

Neatradu...

nu jā tā jau tā paaudze aiziet
par kojām ..visādi gaja bija kad patika, bija kad viss bija lidz kaklam un aizgāju uz neklātieni..
bet tas ir sava veida rūdījums( nevis kā kas tā skriet pie mammas), ko nemaz nenožēloju..

Vēlāk bija iespējamas dzīvokļu īre. Es savā laikā par to nezināju.🤨

varbūt, bet man tam nebūtu naudas(kā dienas studentam)..tētis kad studēju jau  bija miris, mamma viena..
tāpēc arī neklātiene un darbs..viss kopā..

Ko Tu studēji? Kāda Tev ir specialitāte?

Anks, es savus 5 studiju gadus “nolauzu” kojās. Un tajos laikos tur bija bērnu spēlītes.

ja jautā man tad LVU ekonomistos, bet viss pilnais  kopmplekts bija tāds, ka es sapratu, ka man to nevajag, ka nepatīk
arī neklātienē..tur vnk muļļajos  gribēdama ātrak tikt no tā visa prom, bet tad jau bija citi laiki..
esi iesācis jāpabeidz u.t.t .nu tāds presings  uz priekštati par dzīvi ..
bērns nāca tieši laikā...
man bija citi nodomi, bet tas jau cits stāsts..
un vairs nav svarīgi

tagad jau cik dzirdēts vairāki kopā īrē dzīvokļus..
un kojās noteikti nedzīvo pa 4 vienā mazā istabiņā

Ar Jāni Lūsi reiz kopā uz Somiju braucām. Skolēnu šķēpmetēju nometni.

... lai pilsētu seju nebojātu no ārpuses telpas esot uzprišinātas... bet iekšpusē remonts vēl no soc laikiem saglabājies... kā muzejā iz sociālisma... tā kāda paziņa stāstīja, kad berns devās studēt 200km tālumā... no visa redzētā, tika nolemts īrēt dzīvokli, kā jau anks sacīja... nav jau vēlmes sevi varot sadzīvisku apstākļu dēļ..

Labrīt kaut kā agri mostos un ceļos pēdejā laikā..
saule modina...

Labrī..riktigs smukums aiz loga.

tas gan, man te p  pagalmā viena rozā, viena balta kaukāzene zied..
baltā kā milzīga kupena..
lai iesilst diena un tad jau vērot smukumus pa visu perimetru