Desmit kapeikas vēl  ķešā, tās priekš nāves jānodzer...

a, man pastastinjs no kopmitnes laikiem saistas ar sveramajiem makaroniem, tadi bij pedejais palikuji, kad nauda tik atpakalj celjam atlikta... 3dienas-makaroni, makaroni... pliki makaroni..4.diena paskatijos uz makaroniem un laidu uz labiericibam sarunaties ar podu... tapec laikam tagad, makaronus tik tadus edu, ja ta smalki uztaisiti... ar kaut ko garsjigu kopa... un ar reti...

to laiku studendu bads drīzāk saistits ar to, ka naudas bija maz un tā bieži tika atstāta Malvīnē..
tad nu vajadzej krutīties..bet sausiņiem vienmer pietika un studentu ēdnicas zupai ari..
ak ja atceros ka no mājam atvestos labumus bieži norijām jau svētdienas vakarā
manas kojas bija dikti prastas..4 gultas cieši blakus, nekadi ledskapji..kur nu tais laikos
un briesmiga virtuve kurā gatavojām (cepām kartupeļus) ļoti reti..
tiesa puišu gals to darīja biežak un tad varēja aiziet un paēst tur

es teiktu..ne tikai Malvīnē, bet arī Veldzē, Pētergailī, Ventā, Kristīnē... mamma uz nedēļu iedeva max.10 rubļus, tad nu ar to vajadzēja iztikt. ehhhh, jaunība... un tad man bija tāds viduklis, ka ar divām plaukstām varēja apķert!

sol, vot vot.bet nu tā Malvine kā simbols..tur bija tie labie kokčas
cik man deva naudu to4 neatceros(nekas daudz jau nebijagan), bet to ka rublis ar kapeikām biļetei uz mājam vienmēr bija jāaizņemās..
un lai vēl stacijas bufetē var ko apēst

jā, kurš nav bijis malvīnē, a? 
hemmm, kāpēc man nav badalaiku atmiņu? varbūt tāpēc, ka vienu laiku dzīvoju pie draudzenes, un viņas vecmamma katru rītu mūs baroja ar pankūkām, jā, un no dislokācijas vietas līdz malvīnei bija pārsimts metri

man toreiz eļektrička līdz Tukumam maksāja 55 kap, bet bieži vien tās pašas nebija.

nu tak braucu arī par zaķi..ekšens..
bet tas bija dažas reizes..tomer neomuligi ja ziemā un tad ziemas bija pamatigas izsēdinātu kaut kur nekurienes vidū
lizeet, tad jau Tev īstas studentu dzīves nebija:D
tos kas kojas rīdzinieki apskauda..brauca ciemos..gadījas arī pa kādam nolikt gulēt kāda tukšā gultā
jo šiem jau nekas nemainījas, mammu paspārnē..gan ar pankūkām, gan kontroli

Liz, es biju godīga mātesmeita, malvīnē tik vienu reizi biju...

Vispār studijgados bija modē ar "paputkām" braukāt. Tikai pas dies, ja mamma uzzinātu. Un es naudu nenoēdu, jo bija jāsataupa franču smaržām, nu tas apm. 2X gadā. Tad jau nebija tādu turīgu pokloņņiku, visi apmēram vienādi.  Vot "pa zaķi" nekad dzīvē neesmu mēģinājusi. Bailis. 

es neriskēju ar poputkām braukt..un cik tad bija mašinu..
nē tik ar vilcieniem..

Anks, mēs ar draudzenēm pat uz Tallinu. Izciemojāmies un atpakaļ.  Bet jā, vienatnē gan nē...

es ari ar poputkam braucu, bet bez biljetes pa zakji-bail bij tad un tagad... Tika aizdomajos, kur logjika?))..vaii, ku šaj dzive viss leni pielec)

Nu tas "pa zaķi" man asociējās ar- tev nebūs zagt. Paputkas... kā būs, būs. Vispār jau skaitāmas reizes tās paputkas bija. Un vnm.  gadījas jēdzīgi onkas.

par zaķi padomju gados ..tā tak cīņa ar komunismu
bet nu ja kādas 2 vai 3 x tā riskēju..adrenalīns nepajokam..

Man laikam no sākta gala ir bijušas bailes darīt kaut ko pret likumu. Varbūt tādēļ lielu dzīves daļu esmu nostrādājusi iestādē, kas stāv likuma sardzē. Un nu jau vecumā turpinu būt likumpaklausīga. Turklāt to cenšos ievērot jebkurā valstī.

ar poputkām braukusi neesmu-baile
lare, malvīnes apmeklējumi un tikumība viena otru neizslēdz 

nesapratu, kāpēc Malvīni pieminat, man viena no vedekliņām Malvīne, citas nezinu...
Bet Baseina ielas koju laikos savureiz aizstaigājam līdz Liepavai, pavisam svaigai un ar izcilu mūziku, puiši paēst gluži labi varēja arī kojās - aizstaigāja līdz virtuvītei, kur allaž kāda rosījās, un patēloja pirmsģīboņa badu...

nez, kur ta tedra strada?..jasak domat, ko te runaju...

gan jau ka ģenprokuratūrā)))... būs jau izdienējusies likuma sardzē)))