kas ta ta par falšo mērci... stasti nu, man ar vajag
ak, ja... nopirku cigori’nu kafiju, es jau ar kādu laiku lietoju... bet šķīstoso burcinja
tik labi bij pa tumsu uz bodi iet, darbalaiki ar sjodienu tomēr saīsinati...
veikala viens jaunēklis visu laiku *dzīvot macīja*... bet tads ancīgs bija, es pat dusmoties nevareju)

vispār.. izlasīju vēlreiz diskusija spieteikumu un varu teikt tikai vienu - nav stresa:))) tāpēc nav receptes:)

Brīžam šķiet, ka dzīve ir kā kašķīga tante, kas prot krist uz nerviem visas situacijās, pat tad, kad pasas nav klat.(tagad gan c.)

vai es netu par falšo merci ierakstiju..recepte tad būs tur kur tai jābūt

Kā tur bija? Kad epidēmijai noņem emocijas nost, paliek tikai situācija. Esmu likumpaklausīga, piesardzīga un gudra. Un stresa nav nekāda. Vēsi analītisks skats uz dzīvi. Darbu arī nav piegriezusi ne valdība, ne reālā dzīve. Mēs, iespējams, mūsu mazpilsētā paliksim pēdējie normāli funkcionējošie. Bet gaismu neslēgsim ārā, aizejot :) Ātrāk vai ne tik ātri, gan viss būs atkal  labi.

Labi teikts. Prātīgi.

Nu ta ko ta!
Mož cepam kartupeļu pankūkas? Labas pret stresu. Tādas kraukšķīgas, brūnas... no smalkām kartupeļu skaidiņām..
Elžbet!! Kādi šovakar plāni?

pareizi ir..jāuzed, kamēr svilpis itu glābj