bez liekuljoshanas teikshu ,ka man ir skumji ,ka jebkuraa diskusijaa atrodas ljautinji kas grib kasiities ,, ak jel, kur tad lai atpuushas ,

pie afīš... muzikas diskusijā... var, arī sporta ...

Nu, manī liekulības nav ni grama... Kā nu nav, tā tu nav... Godīgi pamīlējos, godīgi parunājos ar audžubērniņiem, godīgi sadzēros un tagadiņ iešu vēl uzspēlēt zoli...
Kāda liekulība...
Pilnīgi mierīgi iztiekam bez tās.

rozeroze - meloju (kad nu nav galīgi citas izejas) lai "kaza dzīva un vilks paēdis".
lai "vilks paēdis un kaza knapi dzīva".
... bet katram jau savs krekls tuvāks ...
apenes arī!
... es jūs varu izdzēst... MANĀ DISKUSIJĀ
"ņem TAVU gultu un staigā!" vai "ņem SAVU gultu un staigā!"?
ne mūs, bet mūsu tekstus.
lizette - "Beigu beigās maska pieaug pie sejas. Liekulis beidz ar to, ka kļūst par sirsnīgu cilvēku" |Gonkūri|
maskas ir teijāterī. un maz ticams, ka rezultāts var būt vienāds, piekopjot Saņislavska sistēmu un piekopjot Meijerholda sitēmu. tas var skatītājam izskatīties tāds pats.
tētuks stāstīja - noklausījies tekstu "vai dieviņ’, cik smuks bērniņš!" un viņa remarka - visi bērni jau smuki, bet vot TAS bērns nebija smuks.
olita112 - ... muzikas diskusijā... var, arī sporta ...
es tut kak tut un tur arī aplauzīšu kaifu un izpagānēšu nahren - bez liekulības ierakstīšu, ka man nepatīk depeš mode, Boney Mē un Abba un ka man riebj šlāgeri un latviešu padomju estrāde un latviešu postpadomju estrāde, a sporta diskusijā pajautāšu, vai tā kļuška nemaisa slidot un došu zināt, ka no distanču slēpēm tikai tikdaudz jēgu saskatu, ka vieglāk uz Vējavu pēc polša aizbraukt!

Manuprāt pilmēness ir beidzies... varbūt tie pelni vēl kā iedarbojas

Hari,
ņem vieglāk, ņem ar jumōru :)

Vot, pareizi, hari! Vismaz Tu bez liekulības.

..har, sniegs tak nokusis, kā līdz Vējavai pēc polša tiksi

haralda piezīme par smukiem bērniem man atsauca gadījumu no manas dzīves.

manai meitei bija kādi 4 gadi, Dievs (un tēva gēni) viņu apdāvinājis skaistiem cirtainiem matiem, zilām acīm un mīlīgu ģīmīti. stāvējām Liepājas autoostā, tur visādi lauku tantuki. sīkā riņķiem vien ap mani danco, un smukā ķīniešu kleitiņa mugurā (bija tādas 90-to gadu sākumā). tantes spriež - ak, cik smuks bērns, nu tik ļoti smuks bērns, nu kam tas smukais bērns. es tā lepni - tā ir mana pelīte.

paskatījās uz mani. kādu brīdi klusēja. tad nopūšoties nosprieda - nē, nu patiešām smuks bērns. bet nemaz pēc mātes neizskatās..
laikam neliekuļoja..

haijama...
Mums sanāk pasmaidīt par to, ja kāds no bērniem kur izcēlies vai tāpat dikti labi izskatās... tad teicieni - viss tēvā vai viss mammā... kurš pirmais paspēj pateikt.

cik labi, ka Haijama jūtas jauna:))

haijam,tu man liki atminēties līdzīgu notikumu.bērni bija mazi un gāja deju pulciņā-skolotāja bija labvēlīga pret maniem puikiem... un vienu dien man tā saka-smuki jms tie puiki,laikam tētis jaunībā bijis smuks... divi aplauzieni ar reizi-sajutos milzīgi neglīta mamma,kura nprecējusi pavisam vecu vīrišķi... tagad smieklīgi.Un tās ķīnieši kleitiņas arī atceros,lai jau visa tā paaudzes meitenīgā daļa tādas valkāja-tik un tā bija jau gana glītas un dažādība arī bija.Haijamai kniksis par jauku nostaļģijas noti.

ja jau par bērniem iesākām:
mana meita bērnībā bija neglītais pīlēns..mati neauga, tāpēc parasti nēsājām īsus...
..braucam sabiedriskajā... un viena krievu tautības tjotja paņem manu bērnu aiz vaidziņa un saka:kakoj milij maļčik( un to visu vēl tādā riebīgā rūķa balstiņā)
... es protams iebildu:čto-voobše jau eto ģevočka... tad tante paskatījās vēlreiz..un tā smagi nopūtās...
tagad meitai ir 20 gadi..un viņa man ir jauna gulbīte

vīrieši mīl skaistās un nepieejamās. uzkrāsošos un ielīdīšu skapī.

Izlikties par muļķi dažreiz ir ļoti gudri. Turpretī izlikties par gudru vienmēr ir muļķīgi.

lizette - Hari, ņem vieglāk, ņem ar jumōru :)
paldies, jutu, ka kaut kas ne tā, tak neiebraucu, kas!
desperados - Izlikties par muļķi dažreiz ir ļoti gudri. Turpretī izlikties par gudru vienmēr ir muļķīgi.
(atrauti no konteksta) - sadalu viedokli, tak gudrs par duriku vēl, otrādi švaki! P.S. a ja nu šauj durakus! tak jau jāriskē!
tā - lielos ar meitu - viens zenītnieks bildē kaut ko. manam bērnam mazliet zem 3 laikam. ielien bez kādas liekulības un vipendrjoža zenītniekam kadrā un apjautājas: "Tu fotogrāfē? mans tētis arī fotogrāfē. manam tētim ir Nikons."
dokumentālista ētika man neļauj samelot - bija man toreiz Minolta XG-m, pie Nikona FE-2 tiku vēlāk, tak Nikoni mājā tika biežāk pieminēti.
ienāk bez kādas liekulības mans bērns stāvoklī - kafejušņikā pie Kaķu mājas un vēršas pie viena plikpaura: "Tev neaug matiņi? Tev bēdīgi, ka Tev neaug matiņi?".
nu, onka piesarkst un elpo tikai uz iekšu un bez kādas liekulības izliekas, ka tas uz viņu nekādi neattiecas. nu, mans bērns neapjūk - vēršas pie visiem klātesošajiem 20 vai 30 kafijas un granātu sulas strēbējiem un paskaidro situāciju: "onkolim neaug matiņi. onkolim bēdīgi, ka viņam neaug matiņi!".

Vēl sarežģītāk- ar ko paštaisns cilvēks atšķiras no patiesa cilvēka?

bērni gan neliekuļo.

Nepiekritīšu - bērni ātri iemācās liekuļot.

..es, te drusku par marīna ieliktās tēmas,, tēvi... ,, piedomāju, par to situāciju, kas ģimenē... ka, tad -kad kundze bij dzīva, tad neesot bijusi kārtība un sarunas ar tagad esot tādas sirsnīgas... bet, kad māte bij dzīva, tad jau visi čupojās pa virtuvi-un, tas nozīmē, ka nu nebūs tā kārtība tik ideāla... marīna stāstījuma, var saprast, ka bērni pie tēva tik ciemā atbraukuši, tātad lieli... un, nemaz pie tēva nedzīvo... kurt, tad lai tā nekārtība(nosacīti) rodas... un, ja tik ilgi neesi saticis, tad kā vari salīdzināt-... it kā viss, tik mīļi, labi... vai tad māte , dzīva esot, bij noskaņota, ar visiem tik kašķi ķert... šķiet, ka mārinš visu redz tik caur savu skata lenķi...
..nu, šoreiz palags sanāca... gadās