pašas labsajūtai, dvēseles komfortam... jo man domāt, ka otrai pusei nevisai patīkas, ja pirmā puse jūtas labi,viņas dzīvē viss notiek,ir smaidīga(kaut caur asarām,bet tās jau neredz)

..taureni- nesadalu viedokli par nepieciešamību lāpīt...
kāpēc jālāpa, ja var "nēsāt" jaunu?

..sascha... bet ja nu krīze??? un jaunam nepietiek ne laika, ne finanšu, ne drosmes??? ko tad???   Laimīgās,kas var "nēsāt" tikai jaunu   

Sarežģīti. Arī ar labiem nodomiem un labiem iesākumiem visādi gadās. Bet šitas "nēsāt jaunu"man nepatika, Saš. Noskanēja apmēram tā kā... visu pasauli piedirst... un ik pa laiciņam tīru vietiņu pameklēt.
Bet nekā personiska. Tikai rezonanse uz izteiktu vārdu.

attiecībās krīze?

vai finansiālā krīze liek "lāpīt" jau sen saplīsušās, ar vecuma smaku piesūkušās attiecības?

man nē- jo tas ir sava veida upuris, piekāpšanās, pazemošanās...
lai cik man grūti būtu es nemeklēju nekādu atpakaļceļu-kā tanks- tikai uz priekšu...
un tas droši vien izklausās ciniski, versij...

viss jaunais ar laiku kļūst vecs... neglābjami... un ja tas iepriekšējais jau pa to laiku ir labi piemirsies... ? :))))

bet - ja nopietni - viena pagale jau nedeg. un es, par provi, noteikti neiešu skriet ar pieri sienā, lai izsistos cauri naida un noraidījuma mūrim - pat ja man citādi pret šo cilvēku nebūtu ne niknuma, na nosodījuma.

.katrs jau ar savu pieredzi dalās...

turklāt necenšoties to uzspiest par normu pārējiem. :)

arī labi...

Dzīve ir kā upe, tā plūst un mainās...       
Ja esi atradis savu sapņu salu, paliec tur, bet, ja vairs tur nevari būt, iries vien uz priekšu - būs jaunas salas un jauni līči, bet vecās salas vairs noteikti nebūs...    

..pasaules karte no mūsu vēlmēm nemainās..
salas vien jaunatklātās ir interesantas...    

Un tik un tā... viens apmetas uz salas uz dzīvi, iekopj kartupeļu tīrumiņu. Cits tikai sauļojas un plunčājas. Vēl kāds ik pa brīdim ņem laivu, brauc pāri uz točku, bet tik un tā atgriežas. A kāds ar badapātagu sēž uz krasta un zvejo garām peldošās zivteles...    
Ar to gribēju teikt, ka arī upe katram sava. Un domāšana katram sava. Citam varbūt jūra, dubļu plančka. A kādam ezers...

..citam okeāns... neatklāts ar neapdzīvotām salām...

Hmmm... ar bijušo nu vairs nesaplēšos pie katras izdevības, reizēm uzklausu žēlabas par viņa tagadējo draudzeni, bet skaidrs arī tas, ka bijušo par esošo vairs negribu nemaz.Labprāt nesatiktos vispār, bet... bērni mazi, tā ka nākas satikt    

varu tik izteikt atzinību tām, kuras aklas atriebības pēc bērnu vietā nepieņem idiotiskus lēmumus.

Oi, versij, ar tam salām kā ar bitēm... uz vienas vulkāns, kurš vienas nakts laikā var apkrāmēt ar s... tā, ka tikai pēc 1000 gadiem kāds atraks, uz citas - ne ūdens, ne akmeņogļu, ne paikas, bet pa trešo nāvīgi skumjš un vientuļš dinozaurs patrulē pautus grabinādams. I kur mieru rast nabaga dvēselei...    Uz nākošās???          

Nopietnas lietas tik forši pasaki. Smejos tagad. Sirsnīgi.

         

Es savus bijušos turpinu miileet , tikai savaadaak- platoniski, kaa radus, kaa beernus, kaa braaļus.   

izvelk nēzdodziņu un noslauka aizkustinājuma asaras