izLAISTa, izDZĪTa, izMANTOTa, izLAMĀTa, izGLĪTOTa, izBESĪTa, izDZĒSTa, izPRASTa, izVAROTa, iz...
Bijušais grib Tevi kontrolēt :)

izvarota-atkrīt... bet pārējais der   

versij... viņam ir skumji... veči arī raud... bet , sunīts pats zin, ko ēdis   

pirmie vārdi, kas ieskrēja prātā - vienaldzība un neitralitāte.

Nu, ieeeeedod cepumiņu kabelītim!!!    

..pigu   

olit a kas tad tur tads ka grib draugos draudzeeties   tur jau salasa visus pazistamos un puspaziistamos      Tu jau ta ka pazistama buutu   
es ar bijuusajiem "sadzivoju" lieliski..man nemaz nav jasadziivo..
visi ir talu prom..
un ja dazas labs ari draugu draugos ir..kas tur taadc         

neparastā... tak, nekas tur tāds nav... (es biju pirms tam nobloķēta   )... bet, stāsts par to , kā sadzīvojam ar bijušām lovēm   ... un, stāsts nav par mani   

nu ja es saku loti labi sadzivoju..
nav nekadu problemu saja sakara bijis       

..:)) vienkārši labdien un uz redzēšanos,protams ar smaidu..:))      

Bet tā jau laikam ir. Uzreiz pēc tam... tad baigās emocijas un naids un šūmēšanās... paiet laiciņš... un paliek skumji, nāk nostaļģija, i dusmas jau pārgājušas, i kaut kā varbūt žēl... Ir pāri, kas šitādā nastrojā saiet atkal kopā. ko teiksi, Olit?

lāpīts ir lāpīts   

sasienies tik ar bijušajām,matus no galvas noēdīs un vēl paprasīs.      

man arii liekas- laapiits ir laapiits   

Es sliecos domāt, ka pirmais laulenis visbiežāk arī ir tas vispiemērotākais, jo jaunībā nostrādā intuīcija. Vēlāk visādas stīvēšanās un rīvēšanās, kam nu kas, bet sagandē dzīvi visiem. Perfekti laimīgo nav. Tie, kas piecieš un spēj panākt kaut kādu vienošanos, izdzīvo. Kas nepiecieš, meklē citos lauciņos, bet diez vai veiksmīgāk un galvenais - laimīgāk. Ta kā apjēgsme parasti nāk vēlu, tur vairs neko nevar darīt.     
Ar lāpīšanu jātrāpa - starp šī fakta apzināšanos un par vēlu.
Man, piemēram, par vēlu.

Nu nez, Malipka, man tā nav vis. Ar visiem bijušajiem esam šķīrušies draudzīgi un bez naida, nekādas īpašās sadzīvošanas vai nesadzīvošanas nav, ja satiekamies, parunājamies, ar vienu pat pirms kādiem gadiem mēģinājām kopīgu biznesu sabīdīt, bet nesanāca, tātad nevajadzēja. Ir bijuši arī piedāvājumi atkārtot, bet uz tādiem variantiem es principā neparakstos, jo kas bijis, bijis, nav ko atpakaļ skatīties, jāskatās uz priekšu. Man draugos daži ir    Patiesībā jāsaka, ka man to bijušo nemaz tik daudz nav, jo es jau te esmu teikusi, ka visas manas attiecības ir bijušas ilglaicīgas, gados skaitāmas. Nu jā, tie gan nav bijusi lauleņi, jo tāds ir tikai viens un joprojām esošs šajā statusā. Būs ko morālistēm moralizēt          

neitrāli, pēc galejās nepieciešamības komunicēju trešās personas interesēs   

..olit- nu takš pati gudra un prātīga... ko citos klausīties?
bet cik noprotu tā "sāpīte" par to bijušo tomēr ir palikusi... un droši vien pilnīgi loģiski..
man arī ar "bijušajiem" lauleņiem vai vnk mīļākajiem dalīt nav ko- visi viņi man arī "" draugos" ir... un ik pa brīdim manu profilu un albūmus apciemo...

ir nācies arī rupjus komentārus šad tad dzēst-tos, kas vēlā naktī rakstīti un droši vien, ka arī ne skaidrā prātā...
.. bet pašai man viss tiešām vienaldzīgi-lielāko ties’... jo kas bijis -ir bijis un pagājis... un nav ko nožēlot- tikai pieredzi esmu guvusi un esmu par to priecīga...


kādas pāris nedēļas atpakaļ gan sazvanījos ar bijušo vīru-bērnu tēvu, jo man likās, ka mūsu meitas brīvais laiks tiek izmantots viņa interesēs...

protams,ka lāpīts ir un paliek lāpīts      , bet ielāpu jau arī var noformēt itin mākslinieciski... (to māk gudras sievietes)      

..priekš kam vajag??