Nu man teorētiski sanāk tā, ka man par to smaidu it kā maksā, bet es nesmaidu tāpēc, ka man maksā, bet tāpēc, ka man gribas smaidīt katru rītu, kad es pamostos un zinu, ka man jāiet uz darbu
Turklāt, cilvēki, ar kuriem es strādāju, ļoti labi jūt, ka mans smaids nāk no sirds, nevis ir smaids numur tāds un tāds. Un man varbūt pat nav tik svarīga tā materiālā kompensācija (nu ir jau, dabiski, svarīga arī tā), cik morālā, ka es redzu, ka tiešām esmu darījusi prieku šiem cilvēkiem, kas ir atbraukuši tālu ceļu, lai apskatītu mūsu zemi, un es ar savu smaidu un saviem paskaidrojumiem esmu padarījusi šo ceļojumu viņiem patīkamu.