Ja nopietni - jaunākie zinātnieku atklājumi liecina, ka cilvēkam tāpat kā citi gēni, kas nosaka tieksmi pēc sexa, ēdiena, atzinības - ir arī reliģijas gēns... ja šo gēnu ir par daudz sākas tā slimība, ko sauc par šizofrēniju, tāpēc harismātiskajās draudzēs cilvēkus var tik viegli suģestēt un viņi svēti tic, ka redz visādus ķēmus - eņģeļus, dievus, svētos garus... Šie gēni ir visiem cilvēkiem, bet atkarībā no daudzuma cilvēki spēj ticēt vairāk vai mazāk. Ir arī pretējs viedoklis - ka tas, ka ir Dieva gēns vēl neizskaidro apziņu. Nekādu pierādījumu, protams, Dieva esamībai nav un būt nevar, tomēr kā kultūrvēsturiskam fenomenam baznīcai ir liela loma kaut vai iedomājoties vien cik daudz cilvēku n-tajās paaudzēs lūgušies pie svētbildēm, centušies būt labi, nožēlojuši grēkus. Man pret baznīcu ir pozitīva attieksme, es pat svētdienās dažreiz eju, bet tas nenozīmē, ka ticu kā auns un tajā nav vietas ironijai... Tas jaguārs gan būs pašam vien jāpērk...
0
0