Dievs nav sodītājs. Dievs ir pilnība un nepazīst tādas cilvēcīgas vājības kā dusmas. Dievam ir plāns attiecībā uz katru. vai pareizāk, mēs paši izvēlējāmies savas dzīves iespējamo scenāriju, pirms piedzimām, bet Dievs mūs vada pa šo scenāriju.
ja notiek kaut kas slikts, ja ciešat sāpes, neprasiet par ko un kāpēc, jo Dievs, kā jau es rakstīju, nesoda. prasiet drīzāk, ko tu man vēlies ar to pateikt? kādi ir tavi plāni?
kāpēc mirst bērni? es te tagad izteikšos bik nežēlīgi, bet... ja vecāki aizmirst paši savu dzīvi, nepilda savas dzīves scenāriju, bet dzīvo tikai bērniem, dzīvo viņu dzīvi, bērns ir viss, tad tas ir traucēklis Dieva acīs. tāpēc vajag dzīvot savu dzīvi. jūsu bērni paši par sevi parūpēsies un tiks paši ar visu galā. ļaujiet viņiem dzīvot un dzīvojiet paši.
ja runājam par to, kāpēc Dievs pieļauj ciešanas uz zemes, tad man nāk prātā viens fragments no "Enģeļiem un dēmoniem". ja jūsu bērns gribēs iemācīties braukt ar riteni, skrituļslidām utt. vai jūs viņam to neļausiet? zinot pat, ka viņš kritīs, sasitīsies un nobrāzīsies?