Es ticu
gan tu gan es
uz tālo bezgalību ejam
jo dziļāka ir doma
jo smalkāk jūtu es
sauc mani Balss no brīnišķīgās tāles
tā balss ir tīras rīta rasas
kā dzērves sauciens rudenī
sauc ceļā tālā prom
bet liekas ilgi griežos dzīves ratā
un smeļu Gaismu es ar saujām –
tā katrs iet pie Dieva
man galva reibst
jo pārāk straujš tas ir
šai ceļā savācu kā bite
es zināšanu medu
Gudrības un Mīlestības spēku
šai darbā palīdzēt
es lūdzu savu Sargeņģeli... :
(manis pašas dzejolis)