Domāju, ka nu ir pienācis laiks domāt racionālāk... tāda ir dzīve.
Ja finansiāli izdevīgāk ir strādāt (nest mājās cisku)sievietei, tad vairāk pievērsties mājai( uzturēt majas pavardu siltu)varētu vīrietis. Un tas nav nemaz apkaunojoši. Un tad abiem būs silta āda ar ko apsegties un mājā būs kārtība. Prieks, ka mūsdienās jau ir pierasta lieta, ka vīrietis nodarbojas arī ar autiņu mainīšanu un bērnu pieskatīšanu. Un, ka nav vairs iedalījums - vīriešu un sieviešu darbi. Visi ir līdzvērtīgi. Un tas nenozīmē, ka vīrietis tāpēc vairs nemācēs palutināt savu mīļoto:))
Un, ja man patīk skaldīt malku, tad es varu pateikt tikai lielu paldies savam vīrietim, kurš ir tik saprotošs un atļauj man šo vīrišķīgo darbu darīt, pats tajā laikā darot to, ko man ļoti nepatīk darīt - krāmēt malku kaudzē:))
Dzīve taču ir tik īsa! Kāpēc jācenšas sevi ievietot kaut kādos rāmjos?

..uldiņ... diemžēl vēl ir ļoti daudz sieviešu, kuras bez vīrieša nespēj(neprot) dzīvot.
Un ka tik bikšainis  blakus... da vienalga kāds mēsls un nekur derīgs, bet ka tik vecis mājās!
Nožēlojami... bet fakts.

Nekas nav nožēlojami, jo katrs atrod to, pēc kā kāro. Ja neatrod, tad ir vienas. Visa gudrība.

Aizsapnjojos... nez kaa buutu, ja KATRS tiessaam atrastu to ko kaaro )))..

šaubos, vai atrod to, ko kāro, vai "paceļ", to kas mētājas...

Manupraat, izveelas optimaalaako variantu no reaali iespejamajiem.

Pienen, piekrītu arī tavam viedoklim.

Pienene, bet, kad kāda grābj, viņasprāt, nepieciešamo minimumu, vai tas vienmēr ir optimāls? Dažādi gadās.

Ārprāts! Es nu gan negribētu tikt nogrābta...

runājot par sievietes pašpietiekamību ... tad atcerējos tādu bieži izmantotu terminu "otra pusīte".
Pārsvarā šo dzird skanam no sieviešu mutēm ... un ja padomā, tad šādi runājot, apgalvojam, ka bez vīrieša sieviete nav pilnvērtīga ... ir tikai puscilvēks ... nepilnvērtīgs pusgabals.
gribētos teikt, ka katrs cilvēks ir pilna un vesela vērtība pats par sevi!

Es gan izmantoju terminu- privātā dzīve..:)

Un tās pilnās, veselās vērtības meklē kādu, kas viņas novērtēs.

Mariin, katrai savs nepieciessamiibas minimums, citai optimums, citai maksimums )))

asaka,
ja par visu varu jameklē vērtējums no ārienes, tad tas liecina par to, ka cilvēks neapzinās savu pilnvērtību.
drīzāk to vērtējumu tās "pusītes" meklē.

Uldi, nu nez vai te kāda atzīs, ka ir tikai puscilvēks.

Uldi, varbūt nevajag tā pārspīlēt. Ar to "otro pusīti" ir gluži tāpat kā ar "vājo dzimumu"... tēlains izteiciens. Katram cilvēkam ir jau savs viedoklis par to, ko nozīmē laimīga, pilnvērīga dzīve. Ja es tagad teikšu, ka cilvēks piedzimst viens un aiziet viens un normāli ir būt vienam... Tad būs kāds, kurš noteikti teiks, ka dzilvēks ir dzimis, lai būtu ar kādu kopā. Un tikai tā var izjust īstu laimi:)) Viss jau ir atkarīgs no tā, kā kurš jūtas komfortablāk. Un plus - sabiedrības steriotipi, ka ja sieviete ir viena, tas vnk nav normāli. Un, ja viņa vēlas būt viena, tad viņai ar galvu nav kaut kas kārtībā:)) Bet, ja to vēlas vīrietis, tad tas ir tikai normāli.

Cilvēks ir dzimis, lai justos labi:) Kā to panākt, tas ir katra paša ziņā - vienam vajag māti, otram meitu, trešajam kleitu..:))

beata ... es nenoliedzu ka cilvēks ir sabiedriska būtne ... cilvēkam ir vajadzīga sabiedrība, saskarsme ar citiem utt. ... es tikai vēršos pret tādu "otras pusītes" teoriju ... kas meklē izredzēto balto princi/princesi, kas ir perfekti piemērota tieši meklētājam un padara viņu pašu pilnīgu.
nav nepieciešamības arī iegrimt lielā relatīvismā ... sabiedrība un indivīds ir tādā pašā mērā pētāmas lietas kā, piemēram, datortīkls un dators.

dacyx, ar šādu ētiku tevi ātri var iedzīt strupceļā!
atliktu vien man precizēt tevis pašas piemēru papildinot to ar opīti, kurš par upuri izrauga kāda mātes nepilngadīgo meitu. opīts takš jutīsies labi un viņam būs bauda ... gan jau ka meitenei ar nebūs sāpīgi ... nav pamata nekādiem iebildumiem vai ierobežojumiem, vai ne?
identificēt labo ar labām sajūtām (baudu) un slikto ar sliktām sajūtām ir diezgan problēmātiski un pretrunīgi...

Nu beeeidz, Uldi. Vai tiešām Tu tik nopietni uztver tos apzīmējumus? Kad man šeit kāds prasa, ko es te meklējot, es arī atbildu, ka meklēju princi baltā zirgā un milestību uz mūžu:)) Vai vismaz Klūniju ar māju Saulkrastos. Tas taču ir forši! Ir iemesls pasmaidīt:) Vai piekrīti tam, ka ir gadījumi, kad cilvēki atrod viens otru, ļoti atbilstošu sev un jūtās laimīgi? Un tad citi saka, ka viņi ir atraduši savu "otro pusīti". Galvenais, lai cilvēks justos komfortabli. Neatkarīgi kur un ar ko. Vajag vnk dzīvot!