uldis-m visu vēroja,
par kavēto iespēju sēroja,
tikmēr lizettte lēnīgi prātoja,
kāpēc uldis tik lēni gan kātoja.
būtu tad mārīti ķēris,
krūšturi vaļā tai vēris(?),
saulīte, redzot aizstāvi,
ķertu tad lietus mākoni,
lietu tiem laistu tad virsū,
abi dabūtu slapju d(ibenu).
versijai kļūtu tad žēl
gan krūštura slapja, gan vēl,
ka cīņa par gaumi ir beigusies,
šurp nejēgā lizetttte steigusies,
bet lizettte tikmēr rīmē,
lūk, tādas ainiņas zīmē.
0
0