Sīpol - katriem reliģiskajiem svētkiem apakšā ir viena feina pagāniska tradīcija. Nerunāšu par notikumiem, kas aprakstīti Bībelē, bet par to, kā tie tiek atzīmēti, kontekstā ar dabas nodiktētajām pagāniskajām tradīcijām.
Gavēnis - periods pirms pagraba tīrīšanas, kad tā īsti nemaz nav zināms, cik sanāks iesēt, cik vēl apēst līdz jaunajai ražai. Meža darbi apdarīti, pāris kuiļi nomedīti un stāv ārā sasaldēti, no gaļas lopiem kūti viss, ko var atļauties apēst, jau ir apēsts, sūdi uz tīrumiem pa sniegu izvesti, nekādas lielās aktivitātes nav paredzamas. Turklāt, pagraba labumus jau arī nav ieteicams daudz cilāt un mērīt - var ātrāk sabojāties. Ir laiks nedaudz piebremzēt, lai vieglprātīgi nenorītu visu, un lai paliktu, ko tīrumos stādīt.
Lielās Dienas - sniegs nokusis, mednieki jau var doties medīt, biezas ledus arī nokusis - zvejnieki var doties zvejā, atliek uzsākt izdzīvošanas pēdējā posma izpēti - pagraba krājumu revidēšanu - tas sēklai, tas galdam, no tā stūra sāk viss bojāties, tas ātrāk jāapēd. Kopumā var sanākt bagātīgs svētku galds, vai arī otrādi, bet tikai tad rodas skaidrība, cik tad reāli tie krājumi ir atlikuši. Bet jebkurā gadījumā - vai aiz prieka, vai aiz piedošanas prasīšanas (ja krājumi mazi - tātad ir kas sagrēkots), bet jāņem ir un kādai Dievībai svētki jāuztaisa. Ola - dzīvības simbols? Nu tad to arī ēdam vairumā, turklāt, kopš vistas dabū tikko dīgušās zālītes, tās arī sākušas labāk dēt.
0
0