Olivia, protams, arī visus reliģisko rituālus izdomāja cilvēki. Kad Vladimirs Iļjičs noliedza citas iepriekšējās reliģijas, nācās jam izdomāt jaunu, -- komunistu kongresos slavināt dzīvus cilvēkus, celt kājās auditorijas ar mākslīgajiem aplaudēšanas provocētājiem, un, dabiski, ja dzīva Brežņeva lelle atrāk kļuva par XX gadsimta cilvēku apsmieklu. Visas reliģijas domātas lielu cilvēkbaru vispirms ietekmēšanai/uzrunāšania. Pēc uzrunāšanas un ietekmēšanas, tūlīt seko arī vadīšanas mēģinājumi, protams, organizētājiem vajadzīgā virzienā: 70 gados Vladimiram Iļjičam diez kā neizdevās, WWII kara laikā, kad Staļins juta, ka ar ticību Staļinam vien pats var zaudēt varu, atgriezās pie reliģijām un uzrunāja pareizticīgos, svētbides ar lidammašīnu virs Maskavas vadāja... :) Senie izraēļi savus tautvadības sistēmu pilnveidoja gadsimtiem ilgi, -- uz ebreju folkloras/žīdiņu teiku un pasaku bāzes: tieši tādēļ Veco Derību, kas tuvāka teikām un pasakām, kam pa vidu atmiņas par vēsturiskiem un vēlāk apmitoloģizētiem notikumiem, iekļautas, nācās pārakstīt kā Jauno derību, izveidojot rokasgrāmatu ebreju organizētais tautvadībai. Pašiem ar sevi vien nepietika, tad no ticību bīdīja tālāk, -- katrā jaunā zemē un valstī apzaga vispirms jau pagānus: vispirms pašus izsludināja par neticīgajiem, tad viņu rituāliem pielāgoja savējos. Kad kādi ķeceri traucēja masu vadībā, tos sadedzināja, -- lai neķeceriem vairāk motivācijas pakļauties kristiešu zampoļitiem. Loģiski jau Siipols saka... :) A kā deputātiem pievērst sev uzmanību, ja vien neuzpirkt savus vēlētājus ar kriestiešu politizētām tradīcijām un tautas naudas izedošanu katoļiem Aglonā, -- ja nu vēlēšanu dienā katoļus vēl pastimulŗes no kanceles, tad zieojumi bazilikai un arī mazākiem katoļiem būs rentabli, -- kārtējos deputātus kārtējās vēlēšanās pārvēlot kārtējā Saeimā. Ne jau velti Repše arī savus jaunlaicēnus ar valsts karogu rokā -- ne ar savu svētbildi... -- vadāja apkārt baznīcai: izmisīgi meklēja kādus rituālus, ar ko tantukus apvārdot un pieradināt: "kā var nesolīt?"...