Ha un ui, -- vēl Nezinīši, Kapteinis Gudrimelis/Vrungelis... Smaragda pilsētas burvis, no kura tāds pats līdzaudzis Valts Pūce deviņdesmit o beigās izrādi pataisīja... Kiplings grāmatā, Mauglis padkrievu multenē un Mauglis Brauna Sīpolu ciklā... Katrai paaudzei bērnības grāmatas velkas līdzi un izpaužas kādubrīd, labi izpaužas un izlaužas... :)

Smaragda pilsētas burvis- o jā, gribēju pieminēt, bet neatcerējos nosaukumu!    

Pavels Bažovs:)

nu... var jau būt, ka... zinama loģika Tevis teiktajā,Lilla, arī ir:)

lindovn- tas par ’MALAHĪTA ŠĶIRSTIŅU" vai ’AUKSTO SIRDI"?

Paldies    Būs jāsaņemās un jāatrod tā grāmatiņa. Jo tādu netveramu iespaidu ir atstājusi, bet ļoti slikti atceros, kas īsti tur bija.

Uj, es sapratu, ka par šķirstiņu    

nu Malahīta šķirstiņu,protams!!
ui... a kur prasīji par Auksto sirdi? ... nu... tas jau VISPār!!! gabals bez kaula! Vilhems Haufs!!!!! tur vēl tā pasaka par Gardeguni! no bērnības šausmīgā atmiņā pasaku filma! tik reāla!!-puisis,kuru aizvilināja ragana no mammas tirgū un pārvērta par pavārģēniju ar garu degunu un kupri mugurā... oiiii...

atvainojos - Vilhelms Haufs...

... prasīju, prasīju...
tā grāmata man bija kā bieds, bet atceros tagad ļoti labi..
un Z.Ergles- starp mums meitenēm... ar visām smieklīgajām ilustrācijām...

ai,ja ,ieraudzīju... tur bija tāda pasaka "Sudraba lode"... tiešām... baismīga... kaut kas it kā salīdzināms ar Po darbiem... starp citu, tās igauņu tautas pasakas arī ir tādas... nu... zin ko... lielākā daļa - tik caur šermuļiem lasāmas:) var vilkt paralēles:)

... bērniem jau vispār ir savas, dīvainas asociācijas... manai māsai bija viena Plauža dzejoļgrāmata... ar tādiem dīvainiem akvareļiem kā ilustrācijām... kā es no tās gramatas baidījos!!! bet tur NEBIJA nekā tāda! tikai kā ar otu vilkti izplūduši apļi... kā jau akvareļos... es muku no tās grāmatas!!!
kāpēc, kas to lai zin... intuitīvi - nepatika... :)

.. vot Edgaru Po lasīju padsmit gados... un man tīri labi patika...
tāpat kā visi baismie Šerloka Holmsa stāsti... Erkils Puaro- neviena filma nestāv blakus grāmatām..

Man gan no Po bail bija. Un bērnībā mums patika spoku stāstus stāstīt. Dzīvoklī cauri koridoram ar drebošu sirdi gāju, ka tik kāda roka no plaukta neparādās.    

bail jau ir arī tagad.. :)
...

Nē... Po izlasīju stāstu krājumu,lai zinātu,kas tas ir... slims cilvēks... tikai un vienīgi... starp citu, Haufs arī - absolūts šizofrēniķis... ja nemaldos, dzīvi beidza pašnāvībā... un zils-zils:)
Holms ir kas cits... tur uzvar prāts... un nekā baisma, jo visam ir izskaidrojums:) arī, kā zinam, Bāskervila sunim:)

... visus labākos garadarbus taču devuši tieši slimie...
Pikasso... uttt...

... nu tad, pirms iešanas pie miera - ieteikums lielajām meitenēm...

tad ,kad ir galīgi sūnaini, paņemiet Montgomerijas "Zilo pili"... esmu to šeit jau reiz teikusi...
vai Mirdzas Kļavas "Katram sava orhideja"... vai tās pašas autores "Es dzīvoju Mūsmājās" (rakstnieces bērnības atmiņas par dzīvi Jaunsudrabiņa Baltās grāmatas mājās:)


ak, ja, no bērnības grāmatām Mirdzas Kļavas "Raibā vasara" - par Vāverēnu Tomu, kaķēnu Miku un bezdelīgu Vivitu, tēvoci Kurmi un krustmāti Vārnu un... uttt.

... nu ja, sasch... kad uzzināju,kas noticis ar Kerolu, sapratu,kāpēc Alise man nekad nav patikusi... :(

ja būtu tagad iespeja vairāk lasīt...
... it kā jau ir... bet nesen izdotās grāmatas kaut kā vairs nepiesaista... viss tik vienāds un vienveidīgs..
ja 90to beigās kāri tvēru katru jauno bestselleru.. gan Sidniju Šeldonu ieskaitot( man bija pat kolekcija) .. tad tagad pārsteigt ar kaut ko ir pagrūti..’

man arī Alise nekad nav patikusi..

.. bet nu gan - saldu miedziņu! lai atlido pie jums Jons Plunts ar savu lietussargu un sūta tikai jaukus sapnīšus:)