jā, jā!!!! Čitas burtnīca!!!!!! mana mamma ik pa laikam pārlasa:) jo Čita ir nu diiikti līdzīga mūsu Mikiņam, nu jau aizsaulē aizgājušam... :)
Saksei pa īsto esot tas suņuks bijis... un vārnas pieradinātas arī:) atceros,ka žurnālā "Skola un Ģimene" bija melnbalta bilde:)

Makss un Morics   

oi... tik daudz un tik foršas grāmatas tika lasītas un tagad še reanimētas atmiņā... kaut kāds siltums dvēselē iestājas,kad lasu te minētos nosaukumus... gribas ņemt un meklēt rokā   ..Tikai žēl,ka man pašai vairs viņu nav daudz,jo bērnībā bija kopējas ar māsām... un kur viņas palika?pie mammas,pie māsas,sazini nu... Atceros,ka rīkojām zīmējumu konkursu pagalmā, kur tika izstādīti pārzīmēti,bet šausmīgi rūpīgi darināti zīmējumi no dažādām te minētajām grāmatām... Un pat zēni piedalījās!    Un teātri taisījām par ’’Trīs šķūnīšu’’ tēmu... es biju laikam babuliene, vairs neatceros..tērpus visā nop[ietnībā gatavojām,afišas un pat ieejas maksa mums bij...    vispār, kad tā padomā-cik mums bija interesana bērnība, ko tik visu nedarījām, ar kādu izdomu un aizrautību...

"Nilsa Holgersona brīnišķīgais ceļojus"... un tagad labprāt vēlreiz pārlasiitu   

JOL!!! kas ir Trīs šķūnīši???!!!KO es esmu palaidusi garām?!   

Sprunguļmuiža gadatirgus!!!!   

ka nesamelojos, bet liekas,ka Annas Sakses grāmata... par moniku, Babulieni, padomju lidotājiem,kas nolaidās kaut kādā ciematā, un tika slēpti šķūnīšos... nu apmēram tā... un babuliene klačīga un nodevēja... un patrioti bērni         bet grāmatiņa laba,bij interesanti un jautri lasīt... ko mēs lielu sapratām no ideoloģijas! vesels lērums grāmatu par pionieriem un partizāniem lasītas, un patika, jo bija interesanti..
Atceros, bija tāda-’’Noslēpumainais uzraksts’’’-riktīgs detektīvs, arī patr padomju karavīriem un labajiem glābējiem-bērniem         

Mī un že-cik jūs vaverēni daudz grāmatu izcēlāt gaismā-danke!:)))

Da vai kādam interesēja "Mūsu sētas bērnu" ideoloģija!!! HA! "Esmu dzimis neveiksminieks"... un "Tā tik bija vasar!" ... tā tiešam BIJA VASARA!!!!          es sapņoju par tādu!!!! un dabuju! man gan tad jau bija kādi gadi 17, bet man BIJA!!!:):):)

starp citu - izcēlu no aizmirstības tādu Irēnas Jurgiļevičas, poļu rakstnieces, grāmatu "Svešais" :) ja pateiktu,no kurienes, toč smietos... ai, nu,labi:) no lauku atuškas!!!! bij izplēsta priekšpēdēja lapa         
netīšām uzmetu aci un... aizlasījos:):):) un nospēru      
bērnu grāmata, bet tieši tādas arī mācīja būt īstiem cilvēkiem... un - bez patosa:)
man tagad iesieta smukos, cietos vākos... un dabuju arī to priekšpēdējo lapu nokopēt:) PROTAMS, ka no bibliotēkas, ne no atuškas:):)

es laikam iešu uz grāmatu veikalu diskusijas sakarā un pirkšu bērnam šitās dažas pieminētās grāmatas , bet tādu jau nebūs ar tādām bildēm , kā mums bija ... manas ar visaadām pārvākšanās lietām nav saglabājušās..

... jā laikam bija pasaules tautu pasakas ... zvanīšu mammai prasīšu kur tās palikušas...

un vēl - cepot tagad gaļu, atcerējos vēl vienu - tā nav pie manis, bet pie mammas,tāpēc autori nepateikšu , bet nosaukumu gan noteikti ziniet:
"Polianna" ... !!!! un "Polianna atgriežas"... laikam...
kā varēju ko tādu piemirst!!!!:)

         man prieks ka izdodas tik jauka pozitiva diskusija...    
es atceros kaa mamma man lika maciteis lasiit ari..es bokstereju..un dusmojos jo gribeejas araa skriet..
atceros mamma tad vienmer gludinaja dreebes un man bija jalasa..
nu bet kad maaka bija roka tad nu atraut no graamatam vairs nevareeja..
mums loti ilgi nebija televizora ari..
visi lasijam..   un uz kino gajam

   Vēl pavisam nesen Poliannu pārlasīju,jauka... Atceros,ka vispirms es dzirdēju raidlugu radio un tikai pēc tam tiku pie grāmatām...    

Polianna...
jā lasīju un raudāju...
šito pozitīvismu !!!

Hm... 5 gadu vecumā dakteri izrāva mandeles, pilsētas skaļie bravūrbērni palātā, nepatīkami... Zigmunds Skujiņš "Spēka zars"... kaut kur pavidu UIļģuciema stikla fabrīķis ar stikla ražošanu pieminēts... Vecāki lauku puikam, mežam blakus, tolaik 6-gadīgam, Kārļa Griguļa Putnu grāmatu uzdāvināja... Mācēju nodaļām vien gandrīz vai no galvas... Pie dažu sugu aprakstiem, kopā mazliet pāri par 40, bija arī tautas dziesmas, padsmit gadus vēlāk, padarmijā, ar karabīni plecā, pie sevis sāku tās putnu tautasdziesmas reanimēt, gandrīz visas uzpeldēja, turot to karabīni kā sievieti, ziemas naktī uz betonēta armijnieku celiņa arī valsi iemācījos... Nilsa Holgersona zosis, Tūve Jansone... Puikas gados arī tulkotie, vēlāk netulkoti krievu mežinieki Fedosejevs, Arseņjevs, Prišvins... Dersu Uzla, protams... tulkotie Darels un Bernhards Gržimeks, Heijerdāls n-veidos, Fārlijs Mouats "Nevainojiet vilkus! un citi no Apvāršņa... Un Pūks -- pirmoreiz studiju otrajā kursā, toties oriģinālā, kopā ar fanu/studijbiedru pulciņu, dzerot moldāvu "konjaku", ēdot mizaini ceptos kartupeļus un piegraužoit cietžaudētas plekstes... :)

bija tāda sērija-’apvārsnis’.. vecāki vienmēr pirka visas , kas vien parādījās grāmatnīcā...
jutos gandrīz kā virtuāli apceļojusi pasuli..

Man no sērijām "Pasaules bērni" palikuši atmiņā    

... super... iedomājieties?! ... un katram no mums taču tās gramatas ir ar savu stāstu!!! ar savām emocijām un pilnīgi noteikti atstātām pēdam uz mūsu tagad izveidojušamies personībām...

nu..man te tāda doma ienāca prātā ...     ja jau mums tas pamatu pamats bērnība bijis vienāds:) tad jau - mums tās "mērvienības" arī it kā ... līdzīgas... vai ne? neesam taču galīgi slikti ļauži,kuriem tas vien jādara ka japlēšas savā starpā ... ne par ko...
Ko?   

Lindovna, bet te jau arī tie lielie kašķu meklētāji nemaz nan izteikušies. Varbūt tur jau tas pamats, tās mērvienības arī ir vai nav ieliktas.
Kāds neatcerās, kas bija autors "Malahīta šķirstiņam" un vai kaut kur internetā nevar dabūt izlasīt?    

atceros to grāmatu vizuāli... bet autoru gan nē...
bija diezgan nopietna lasāmviela..
un vēl koši sarkanos vākos"Aukstā sirds"... kas atcerās to?