vispirms ir jāiemācās apzināties, kādas sekas var nodarīt tevis pateiktie vārdi, darbi-tikai tad tu esi gatavs, patiesām zināšanām... Kādu dienu kokonā parādījās maza spraudziņa. Kāds vīrs sēdēja un vairākas stundas skatījās uz taurenīti, kā viņš cīnās, lai dabūtu savu ķermeni cauri mazajam atvērumam. Pēkšņi izskatījās, ka taurenītis vairs nespēj izlauzties, šķita, ka tas ir ticis tik tālu, cik spēja, un ka tālāk vairs nevar tikt. Vīrs nolēma taurenim palīdzēt. Viņš paņēma šķēres un atvēra kokonu. Taurenis viegli tika ārā, taču tam bija nīkulīgs ķermenis un krunkaini spārni. Vīrs turpināja skatīties, jo viņš domāja, ka jebkurā mirklī spārni atvērsies un kļūs skaisti, bet taurenīša ķermenis kļūs stingrs. Taču nekas tāds nenotika. Patiesībā taurenītis turpināja visu dzīvi rāpot ar neattīstītu ķermeni un čokurainiem spārniņiem. Taurenis tā arī nesāka lidot. spārni atvērsies un kļūs skaisti, bet taurenīša ķermenis kļūs stingrs. Taču nekas tāds nenotika. Patiesībā taurenītis turpināja visu dzīvi rāpot ar neattīstītu ķermeni un čokurainiem spārniņiem. Taurenis tā arī nesāka idot Tas, ko vīrs savā laipnībā un labas gribas vadīts nesaprata, bija tas, ka erobežojošais kokons un cīņa, lai izkļūtu cauri šaurajai spraudziņai, ir veids, kā taureņa spārnos tiek ievadīts šķidrums, lai tie būtu gatavi idojumam, tiklīdz taurenis būs ieguvis brīvību no kokona. Ja Dievs ļautu mums iziet cauri dzīvei bez jebkādiem šķēršļiem, mēs nekļūtu stipri, un nekad nespētu lidot...
0
0