ļoti smags temats, ko priecīgāku :)

ieliec savā nickname, aiz burta L burtu T :)

dumpi, ko Tu šonakt redzeji sapnī????????????

... Menjshe znajesh - luchshe spish... :-)))))))

dumpi, ir teiciens... pirmdiena grūta diena.Spriežot pēc tā, par ko esi aizdomājies, Tev tā nav viegla.

Jaaa... alkohols... ietekmē prātu... :-)

alana!

Vecuma tuvošanās tā pat;)

vissu cilvēku dvēseļu, kopīgā uzdevuma noteikumus-tu uzzināsi otrā krastā

dumpi, vai nu Tu neesi atgājies no svētdienas, vai ielāps ir par lielu.

laj cik grūti jums nebūtu, jums pastāvīgi ir jāatceras, ka jūsu eksistence nebeidzas ar jūsu fiziskā ķermeņa nāvi. Ak, jūs esat daudz lielāki nekā jūsu fiziskie ķermeņi. Katram no jums ir potenciāls kļūt par Dievu. Un ar laiku jūs visi kļūsiet Dievi Izņemot tikai tos, kas brīvprātīgi atteiksies no tā, lai kļūtu Dievi, un vēlēsies personificēt sevi ar fizisko ķermeni. Jūs zināt, ka viss, kas ir jūsu apkārtnē, ir milzīga ilūzija. Un pamatvilcienos jūsu uzdevums ir pacelties pāri šai ilūzijai jūsu apziņā. Tad, kad jūs paaugstināties pāri ilūzijai un atsakāties no pieķeršanās fiziskajai pasaulei, jūs turpināt savu attīstību Augstākajās pasaulēs. Ja jūs sevi personificējat ar fizisko pasauli, tad jūs brīvprātīgi nolemjat sevi nāvei tāpēc, ka ar laiku fiziskā pasaule pārstās eksistēt, bet Augstākajās pasaulēs jūs nespēsiet pāriet, jo jūsu apziņa nepieņem Augstākās pasaules. Gautama Buda. Om

... THE GOD DELUSION... Richard Dawkins...

Guntass, ielāpam jau esot jābūt lielākam par caurumu

junona

Nu ko... vēl viena jauka diskusija... :-)))

Ieiet sevī un sakārtot, attīrīt savu enerģētisko lauku - tā ir pirmā lieta no rīta, tad arī apjautīsiet, ka izejot Pasaulē daudzas domas un sajūtas, kas ienāk jūsu apziņā un nerezonē ar jūsu augstākajiem nodomiem, visticamāk NAV jūsu domas un jūtas.

Tempus-invest-ment

>dump... haec ad nos dirigitur?

Mārtas iela 9... :-)

Reiz uz nama kāpnēm sēdēja akls cilvēks. Viņam pie kājām bija hūte un plāksnīte ar uzrakstu „Es esmu akls, lūdzu, palīdziet man !” Viens cilvēks gāja garām un apstājās. Viņš redzēja, ka invalīda hūtē r tikai dažas monētas. Viņš piemeta vēl pāris monētu un, neprasot nabagam atļauju, uz plāksnītes uzrakstīja jaunus vārdus. Nolika to vietā un aizgāja. Kad dienas beigās viņš atgriezās, tad ieraudzīja, ka nabaga hūte ir gandrīz pilna ar naudu. Aklais viņu pazina pēc soļiem un jautāja, vai viņš ir tas, kurš no rīta kaut ko rakstīja uz plāksnītes. Viņš taujāja: „Ko tieši tu esi uzrakstījis ?” Vīrs atbildēja: ”Neko tādu, kas nebūtu patiesība. Es vienkārš uzrakstīju to pašu, bet nedaudz savādāk”. Viņš pasmaidīja un aizgāja.. Uz plāksnītes jauns uzraksts vēstīja: Šodien ir brīnišķīga diena, bet es to nevaru ieraudzīt.

Stāsts ir skaists, bet neieej pārāk dziļi, vari tur arī palikt... un neredzēsi skaisto pasauli...