06/07/2011 21:10 | Diskusija lasīta 10367 reizes
Mana vecākā mazmeitiņa man atgādina manu vecmāmiņu-mammas mammu.
Tāda pati skaista, koķetīga ar puišiem, netur ilgi ļaunu prātu, visu ātri piedod... utt.
Tad nu es pieņemu, ka tā ir vecmāmiņas dvēsele, kas atdzimusi manā mazmeitā.Un es cenšos vecmāmiņai atdarīt ar mīlestību, rūpēm, atbalstu, sapratni, sirsnību caur savu mazmeitu.
Mana jaunākā mazmeitiņa stipri atgādina manu mammu.
Arī ar raksturiņu, bet prot būt arī mīļa un iepatikties, artistiska, dzied, dejo.Skatuves meitene, tāpat kā mana mamma.
Caur šo bērnu gribu mammai atlīdzināt visu to, ko nepaspēju, kamēr viņa bija dzīva.
Bet man vēl bija otra vecmāmiņa-tēva māte, vieda sieviete, kuras pamācības un dzīves gudrības ar katru gadu izprotu arvien vairāk un vairāk. Ko bērnībā nesapratu un it kā nemaz neklausījos vecmāmiņas runās, to tagad varu tikai apstiprināt un piekrist.
Tad nu es pacietīgi gaidu viņas atdzimšanu caur manu trešo mazbērnu, lai varu viņai pateikties.
Ļoti lūdzu <nepiespļaut> diskusiju, izteikt viedokli, ja tāds ir, tikai par tēmu!