matador2011 | 23.03.2011. - 12:51:02

Protams, ka visi nevēlas attīstīties vertikāli (es minēju tikai daļu cilvēku ne visus), visvairāk gan tas notiek horizontāli, un, piekrītu, liela daļa nevēlas neko citu kā eksistēt... bet dabā jau nav miera stāvokļa - viss atrodas nepārtrauktā kustībā, bet relatīvs miera stāvoklis ir starpstāvoklis - inerces pilns mirklis pirms ’augšup’ vai ’lejup’...

matador2011 Ne visi grib evolucionēt. Lielākai daļai ir labi tajā līmenī, kurā viņi ir.
cik nu labi - bet neies jau pakaļu pakustināt.

Man sanāk, ka maina, iedod citu redzējumu kaut kas radikāls.
Jā, kalni, mākoņi zem ceļgaliem, okeāna vilnis, kurs pacēlies 2x virs tavas laiviņas, tunelis starp kalniem, tuksneša vētra, rīta kafija ar vietējiem neierastā gaisotnē... tas viss ir skaisti, tik to jau ceļotmīlis iepazīst. Tikpat labi tas var būt redzētais divu geju kaislīgais skūpsts.
Es domāju, vairāk maina emocionālie kūleņi, kuri ir patrāpījušīes dzīve pilnīgi negaidīti, neplānoti un izieti cauri.

tik-tak, jā radikālais izsit no ritma, ļaluj paskatīties uz dzīvi, uz sevi, uz savu attieksmi pret daudz ko ar citām acīm, taču tas visbiežāk ir caur sāpēm, vismaz tās mācību stundas paliek spilgtāk atmiņā...

Bet ir taču iespējams saglabāt sevī arī prieka, izbrīna, pozitīva pārdzīvojuma emocijas?

ja par ceļošanu - vai tad nav tā, ka pārdzīvojot nebijušas sajūtas ceļojot (attālinoties no ikdienas rūpēm), kļūstam sensitīvāki? spējam citādi paskatīties uz to, kas mājās? nokļūstot netradicionālās situācijās/vidē, ieraugām sevī daudz jauna (gan ne tik laba, gan laba)?

Aizvakar raidījumā "Garīgā dimensija" šo kūleņošanu labi raksturoja J. Rubenis (mācītājs, kurš ļoti attālinājies no baznīcas stagnatiskā dogmu skatījuma uz pasauli): cilvēks jaunos gados tiecas sagrābt ārpusē vairāk un vairāk, līdz kādā brīdī pusmūžā saprot, ka atbildes uz jautājumiem un ceļš uz harmoniju meklējamas iekšā, sevī...

Rubenis taads vienmeer bijis... pie tam pieturoties pie Biibeles.

Man brīzīem mieru neliek doma, -- vai Juris Rubenis būtu vājāks (kā personība), ja pie Bībeles neturētos. Man izskatās, ka nē... nebūtu vājāks. Ir pietiekami daudz pseidopersonību, kuras top līdzīgas personībām vienīgi atbilstošu kruķu dēļ.

Vinss ir gana gudrs un zin pie kaa pietureeties...

Allaž priecējuši oriģinālrisinājumi... Lasīju savulaik daktera Avicennas biogrāfiju, -- skarbos laikos bija nācies dzīvot: ja štruntīgi ārstēsi, pacients var likt arī galvu nocirst... un galvu nocirst var arī pacienta līdzjutēji bez pacienta ziņas... Pacients princis lempīgi novēlās no zirga, izmežģīja gūžu... tuksnesī... Kā saremontēt to princi... Avicenna lika uzsiet princi zirga mugurā, kājas sasēja pacienta zem zirga vēdera, zirgu sabaroja ar sālītām auzām un tad ļāva dzert, cik lien... Zirga vēders pakāpeniski saresnojas -- līdz kamēr kloks un pacienta prinča locītava vietā atpakaļ. Sešdesmitajos tepat, Latvijā, jauns ķirurgs varētu glābt pacientu, ielikt kaula vietā protēzi, bet nav materiāla, -- šā onkulis, lauku amatnieks uztaisa protēzi no kadiķa, ķirurgs ieliek un pacients pēc ilgiem gadiem mirst ar vainu, kam ar protēzi un kadiķi nekāda sakara... Cits mūspašu lauku vecis ar kaut kādu jocīgu spiningu velk līdakas vienu pēc otras, tjūnētais pilsētnieks ar kātu par Ls 100 vicinās un nekā... vismaz ieinteresējas un pāķim prasa, kas tas ir? Izrādās lauku vecis savu spiningu pataisījis no izkapts. No vecas izkapts. Nocirtis asmeni, atstājot izkapts asmeņa muguru, apšmirģelējis un ticis pie fantastiski stipra un lokana materiāla... Visas šīs dazādi savādās idejas ir loģiskas asprātības rezulti, kur mani allaž iedvesmo, kad nīgras domas uznāk, cik mēs te mazi un/vai stulbi... Domāt vajag... :)

mariin, paldies par foršajiem piemēriem! Tev droši vien vēl ir arsenālā!? Un arī citiem!

... par Rubeni... cik es saprotu, katram ir savs uzdevums šajā dzīvē... un tas ceļš, kuru iet J.R., noteikti ir svētīgs un ļoti sarežģīts - atklāt kristietības speciāli sagrozītās un noslēptās patiesības mesijas vēstījumā citādā gaismā... kristietības funkcionāri ir sagrozījuši Kristus mācību pēc saviem Prokrusta gultas izmēriem tā, ka aizkavējusi cilvēces attīstību par vairākiem gadsimtiem. Būtiskākā atšķirība ir tajā, ka gadsimtiem dzītas cilvēkos bailes no Dieva un kalpu domāšana jeb princips "es kalpoju Dievam", lai gan pamatideja ir visos laikos bijusi "es dzīvoju kopā ar Dievu/Dievā".
Kuri mums Latvijā vēl ir līdzīgi spilgtumā un devumā? Fiziķis Andris Buiķis, kurš šīs pašas vērības atklāj caur kvantu fiziku jeb psihofiziku, un Pēteris Kļava caur kvantu psiholoģiju, ezotēriku.
Avots jau tāpat ir viens, tikai zināšanu nešanas ceļš cilvēkiem atšķiras. Un tas ir labi, jo uz vienām un tām pašām vērtībām iespējams paskatīties no dažādām pusēm, atrast sev pieņemamāko pasaules uzskata veidošanā.
P.S. Šovakar raidījumā Šeit un tagad P. K. turpinās sarunu par mūsu uztveri.

Nu nez, Kllavis nemaak savu domu formuleet, graapstaas pa gaisu... nav respekta.

... jā, liekas, ka ir problēmas ar domu sakārtošanu pareizā secībā lai gan neapšaubu viņa zināšanas(P.Kļavas)

Cellojumi dod visvairaak emocionaalu spraadzienu. Bet pa retam gadaas sastapt taadus cilveekus, kas rada spraadzienu dveeselee.

Buiķis... man vajag tulku, lai ar Buiķi kontaktētos.

Otraa cilveekaa jaaprot ieklausiitos, lai speetu guut emocionaalu paardziivojumu. Tiesa gan, ne kuraa katraa tas ir iekshaa. Seklu un trulu iipatnju ir vairaakumaa, diemzheel.

Klausiities ir jaamaak, bet sadzirdeet jau ir liela maaka...

mjā... piekrītu, ka Kļavu un Buiķi grūtāk saprast, grūtāk sadzirdēt, ko viņi saka (sakarīgi runā abi)... Nav jau viegli, piemēram, pirmklasniekam izstāstīt fizikas likumus vai augstākās matemātikas principus - milzīgs zināšanu apjoms un termini jāaizstāj ar vienkāršākiem asociatīviem salīdzinājumiem un tur, kur ar līdzvērtīgām zināšanām pietiktu apmainīties ar pāris terminiem, šajā gadījumā jāatrod, kā vienkāršiem vārdiem pateikt ļoti komplicētas lietas. Nav jau gan vienkārši - treniņš nepieciešams. Rubenis savus 30 gadus trenējas, kā līdzcilvēkiem saprotamā valodā atklāt Bībeles simbolu valodu. Tāpēc arī prot izteikties saprotamāk - katram sava specifika.
Varbūt ir vērts nevis visus pievilkt savam šīsdienas izpratnes līmenim, bet tiekties izprast augstāku?
Līdzīgs jautājums jau ir izskanējis arī šeit diskusijā par svešvārdiem...

Ne jau zinaassanu apjoms pie vainas, bet maaka savas domas sakaartot shematiski un izklaastiit saprotami.

nez kāds skats paverās no G punkta redzesloka?