Jautājums šāds: kā jūs uzskatat, vai:
a) cilvēka dzīves gājums jau ir iepriekš noteikts. t.i., liktenis ir;
b) visa laimes/dzīves kalšana ir katra paša rokās;
c) pasaulē visu nosaka varbūtības un nejaušības principi;
d) kāds cits uzskats.

turpinam tālāk ar pamatojumu:
Ja liktenis ir, tas nozīmē, ka varam vai pušu rauties, bet neko no jau nolemtā neizmainīsim ne par sprīdi? Tātad var ļauties straumei, kas ir savā ziņā ceļš uz degradāciju, tātad pēc mātes dabas, Dieva vai kāda cita augstāka spēka, kas to likteni izdomājis, nodoms ir bijis, lai cilvēks pats nezina, ka liktenis jau nolemts un ķepurojas tik tālāk?

ja argumentējam viedokli, ka likteņa nav un valda tikai nejaušība vai paša griba, kā tad ar paredzējumiem, pareģojumiem, dzīves līnijām utt.? Tālāk izteikšos subjektīvi - man pat nevajag kaut kur padzirdētus notikumus, kam neviens klāt nav stāvējis - pietika personīgi vairākkārt redzēt/dzirdēt, kā suņi ar gaudošanu nojauš nelaimi, pirms tā vēl ir atnākusi, piemēram, mans suns sāka gaudot un pēc minūtes tramvajs noskrēja no sliedēm..uz tilta...
Jūsu domas?