Cilvēkam liktenis..ir... nav? / 20
20/10/2010 21:31 | Diskusija lasīta 4863 reizes
Jautājums šāds: kā jūs uzskatat, vai:
a) cilvēka dzīves gājums jau ir iepriekš noteikts. t.i., liktenis ir;
b) visa laimes/dzīves kalšana ir katra paša rokās;
c) pasaulē visu nosaka varbūtības un nejaušības principi;
d) kāds cits uzskats.
turpinam tālāk ar pamatojumu:
Ja liktenis ir, tas nozīmē, ka varam vai pušu rauties, bet neko no jau nolemtā neizmainīsim ne par sprīdi? Tātad var ļauties straumei, kas ir savā ziņā ceļš uz degradāciju, tātad pēc mātes dabas, Dieva vai kāda cita augstāka spēka, kas to likteni izdomājis, nodoms ir bijis, lai cilvēks pats nezina, ka liktenis jau nolemts un ķepurojas tik tālāk?
ja argumentējam viedokli, ka likteņa nav un valda tikai nejaušība vai paša griba, kā tad ar paredzējumiem, pareģojumiem, dzīves līnijām utt.? Tālāk izteikšos subjektīvi - man pat nevajag kaut kur padzirdētus notikumus, kam neviens klāt nav stāvējis - pietika personīgi vairākkārt redzēt/dzirdēt, kā suņi ar gaudošanu nojauš nelaimi, pirms tā vēl ir atnākusi, piemēram, mans suns sāka gaudot un pēc minūtes tramvajs noskrēja no sliedēm..uz tilta...
Jūsu domas?
a) cilvēka dzīves gājums jau ir iepriekš noteikts. t.i., liktenis ir;
b) visa laimes/dzīves kalšana ir katra paša rokās;
c) pasaulē visu nosaka varbūtības un nejaušības principi;
d) kāds cits uzskats.
turpinam tālāk ar pamatojumu:
Ja liktenis ir, tas nozīmē, ka varam vai pušu rauties, bet neko no jau nolemtā neizmainīsim ne par sprīdi? Tātad var ļauties straumei, kas ir savā ziņā ceļš uz degradāciju, tātad pēc mātes dabas, Dieva vai kāda cita augstāka spēka, kas to likteni izdomājis, nodoms ir bijis, lai cilvēks pats nezina, ka liktenis jau nolemts un ķepurojas tik tālāk?
ja argumentējam viedokli, ka likteņa nav un valda tikai nejaušība vai paša griba, kā tad ar paredzējumiem, pareģojumiem, dzīves līnijām utt.? Tālāk izteikšos subjektīvi - man pat nevajag kaut kur padzirdētus notikumus, kam neviens klāt nav stāvējis - pietika personīgi vairākkārt redzēt/dzirdēt, kā suņi ar gaudošanu nojauš nelaimi, pirms tā vēl ir atnākusi, piemēram, mans suns sāka gaudot un pēc minūtes tramvajs noskrēja no sliedēm..uz tilta...
Jūsu domas?
Atbildes (70)
Einšteinam piederot vārdi - "Es zinu, ka Dievs radīja pasauli, bet es gribu zināt - kā?"
Es domaaju, ka Dievs radiija dziivo pasauli apmeeram taa, kaa paraadiijis Darvins. Protams, ka kaut kur viņš varbuut arii kļuudas, kaut ko nezin liidz gakam un tomeet taa tas vareetu buut...
Neredzu pretrunas ticiibai un darvinismam.
Es domaaju, ka Dievs radiija dziivo pasauli apmeeram taa, kaa paraadiijis Darvins. Protams, ka kaut kur viņš varbuut arii kļuudas, kaut ko nezin liidz gakam un tomeet taa tas vareetu buut...
Neredzu pretrunas ticiibai un darvinismam.
0
0
Nu jau gan sanāk kaut neatbilstība 
Mēs taču nezinām, ko liktenis mums ir lēmis, tātad mēs darbojamies paši, mērķus sev spraužam paši un arī ejam uz šiem mērķiem. Izdodas / neizdodas, tas ir cits jautājums. Par likteni es esmu aizdomājusies, runājot par kaut kādām kataklizmām, kariem, avārijām, un tamlīdzīgi. Kas ir tas, kurš nosaka: šis cilvēks izdzīvos, bet tas aizies bojā? Cilvēki it kā visi vienādos apstākļos, bet daži izdzīvo, citi nē. Estonia katastrofa, piemēram. Lūk, šeit varētu būt runa par likteni: tas nenoslīks, ko jānošauj (un otrādi).
Mēs taču nezinām, ko liktenis mums ir lēmis, tātad mēs darbojamies paši, mērķus sev spraužam paši un arī ejam uz šiem mērķiem. Izdodas / neizdodas, tas ir cits jautājums. Par likteni es esmu aizdomājusies, runājot par kaut kādām kataklizmām, kariem, avārijām, un tamlīdzīgi. Kas ir tas, kurš nosaka: šis cilvēks izdzīvos, bet tas aizies bojā? Cilvēki it kā visi vienādos apstākļos, bet daži izdzīvo, citi nē. Estonia katastrofa, piemēram. Lūk, šeit varētu būt runa par likteni: tas nenoslīks, ko jānošauj (un otrādi). 0
0
Es jau arī piederu pie tiem, kas uzskata, ka viss notiek tā kā tam jānotiek. Tikai mēs jau to nezinām, to redz pēc tam. Un bieži vien sanāk tā, ka tas, kas sākumā likās kā traģēdija, patiesībā ir nācis tikai par labu. Te es, protams, nerunāju par nāvi, vai avārijām, bet piemērs no manas dzīves - kad mani atlaida no darba ZA, man tiešām tā bija traģēdija, bet tagad es priecājos par to, jo, ja tas nebūtu noticis, es nebūtu dabūjusi savu tagadējo darbu un vispār manā dzīvē daudz kas labs nebūtu noticis, es droši vien tur sēdētu joprojām un plēstos ar vecajiem, stagnātiskajiem akadēmiķiem
0
0
Pašlaik mēs izmantojam tikai tehniskās sīkdatnes (cookies), lai nodrošinātu pareizu vietnes darbību. Vairāk informācijas
© Tauta.lv 2024
Kontakti |Reklāma |Lietošanas noteikumi |Privātuma politika |Lejuplādēt lietotni