Nekas nav tik labs, lai to nevarētu samaitāt. It kā visnotaļ derīgs stereotips: ja skats no augšas, "noteikti" augstprātības simbols, zīme un pazīme. Ui, cik vienkārši: tātad visi arhitekti ir augstprātīgi precīzi par vienu trešdaļu, jo -- no 3 pamatskatiem viens noteikti no augšas... Ha! Un, protams, visaugstprātīgākie ir avioizlūki, jo tie visu, visu, visu cenšas pamanīt vienīgi no augšas, -- ot, cūķi tādi!    

Vienvārdsakot skatamies kā nu kuro reizi sanāk.   

Ube! > :) Nuja, -- stāts jau par to, ko galu galā spējam/paspējam/mākam/nemākam ieraudzīt un no ieraudzītā saprast.

... nekas nevarētu būt tik labs... lai to nevarētu samaitāt...    ... labāk sarkanas aces no nečurāšanas... nekā Pietuka Krustiņš   

Pindacīš, Pindacīš, Tu i viena... (R. Blaumanis)

nu, nevar apskatīt tikai kailu faktu... :)) ... , ja vien tā nav sieviete :)) ... kaut arī ap šo sievieti ir vide, gluži kā ap faktu ... :))

māku.    

Genis... >:) ... nevar apskatīt tikai kailu (faktu)... Var, bet ne vienmēr tas ir lietderīgi. Dažreiz der arī apģērbt vai neizģērbt -- vēl labāk.   

Bildes ar nozīmēm makslinieki taisa savam prikolam, nu teiksim - anegdote un bez pretenzijām uz kaut ko vairāk... Lai tauta te lauzītu mozgus, ko tas jefiņš sadomājis... Neiespējami.
Tad aprakstiet, kas manis gleznotajā bidē ir domāts, kas profīlā jau gadu zīmējās ...          

Paskatīties no malas , no dažādiem skata leņķiem - 30 gados es to nespēju , šī prasme man radās vēl pēc 20 gadiem.žēl ,bet neko darīt.Par gleznām runājot tas vienmēr ir bijis un ir iespējams.

Reizēm, kad pati nespēju uzreiz noorientēties situācijā... es palūdzu situācijas vērtējumu no malas māsai vai vēl kādam tuvam cilvēkam..

Lai skatītos no malas rezultatīvi, jāspēj atrauties no emocijām -- vismaz galvenajās līnijās. Bieži vien tūlīt pēc skatīšanās derētu arī konstruktīva rīcība, -- ja emociju par daudz, rīcība nav racionāla. Klasiskās situācijas: nelaimēs ar daudziem skatītājiem un vienlaikus -- rīcībspējīgu, loģisku un prasmīgu klātesošu trūkumu.

Tas tiesa - skatīties vēl nenozīmē redzēt...    

iesaku eksperimentu. paņem transparentu, nokrāso 1 1/2-i zaļu, otru sarkanu. pavicini Doma laukumā, kad uznāk kādi nemieri / demenstruācija.
pēc tam pajautā cienījamajiem klātbijušamajiem, kādā krāsā bija Tavs transparents.
saderam uz Hennessy, nu uz mazo, 0,7 l, ka sakausies tie, kuriem šķitīs, ka transparents bija zaļš ar tiem, kuriem šķitīs, ka transparents bija sarkans.       

      ... un tā rodas strīdi...

   harald... un, ja vēl uzrastos bariņš, kas pārliecinoši, konsekventi un skaļi apgalvotu, ka transparents bija lillā ar dzeltenu   ... beigās viņi dabūtu vislielāko atbalstītāju pulku.   

lot’s of people talking’, few of them know!
Since I’ve Been Lovin’ You
http://www.youtube.com/watch?v=...JM-8sKtm3h4

kā šodien atceros - bojevikā meistars trennē skolnieku cīņas mākslā - liek viņam uz 1 pakaļkājas lēkāt pa dažāda augstuma bluķīšiem. un tad vienā momentā izdzēš gaismu. skolnieks nesaprašanā, a skolotājs saka: "Tev jāpaļaujas uz to, ko Tu zini, nevis uz to, ko Tu redzi!".
http://www.youtube.com/watch?v=...T12wRBAhcTY
http://www.youtube.com/watch?v=...z1qOSeo10HM
http://www.youtube.com/watch?v=...G23WO9S5F-s
   

Tas ir labi, ja prot uz vienu un to pašu notikumu paskatīties no diviem acu punktiem, jo ne vienmēr tas ko tu redzi ir tas ko vajadzētu redzēt. Vajag iziet no sevos un aiziet paskatīties uz sevi no malas un izlemt. Jo no malas biežui mūsu rīcība izskatās stūlba un nesāprotama, bet ja piedomā tad dažas kļudas var labot un nenonākt kādā situācijā. Jo dzīve piespēlē mums dažādas grūtības un pārbaudījumus un vienmēr ir jābūt mundram un nedrīks nolaist rokas un peldēt pa straumi. Piedomāt un izvēlēties pareizo ceļu pa kuru iet, nevis ļaut visam notikt plūsmā, nedomājot un pēc n-tiem gadiem to nožēlot. Bet visi mēs mācāmies no savām kļūdām un no kļūdām atnāk, vai kā nu kuram neatnāksaprašana. Jo neviens normāli domājoš otreiz uz grābekļiem kāpt negrib un domā kā no tā izvairīties.

Nesāpīgāk ir mācīties no citu kļūdām, ne no savām...