Man uz e-pastu atnāca kārtējā vēstule ar piedāvājumu labi nopelnīt, vajagot tik ieiet norādītajā adresē reklāmas vai vēl ko aplūkot, ko es nekad nedaru... Vēstules teksts ir gan krievu, gan latviešu valodā, es protams uzreiz lasu latvisko variantu... Tajā aprakstīts, kā to peļņu var gūt, neko nedarot... , pie vārdiem "KONTS IR BURKĀ"     bišķiņ apmulsu... , tikai lasot krievisko variantu, sapratu, čto "ŠČJOT V BANKE" man tiks ieskaitīts   

.. e... he.. atgādināja man par to dāvināto priekšautu..
puisis tobrīd nebija uz vietas.. kurjeru sagaidīja sekretāre.. un domādama, ka tas sūtījums uz firmu attiecas- to arī atvēra..
tur ofisā esot bijusi smieklu invāzija, kad viņa to priekšautu piemerījusi... un vēl lielāka tad, kad jubilārs atzinies, ka sūtījums adresēts viņam..

Mans autobusa šoferis - mazpilsētas maršrutā - gan pusceļā sāka vaicāt pasažieriem, pa kuru ielu jābrauc. Tā kā pasažieru domas dalījās (viens pat teica, ka jābrauc pa kreisi, jo tur viņam māja esot tuvāk) , šoferis iestūrēja parkā un paziņoja ka tālāk nebraukšot... Lūk tā    

Krievijas galvaspilsētā ir lieli sastrēgumi... neticeju tam kamēr pati nepārliecinājos..
ar laika rezervi izbraucām uz lidostu, bet jau pusceļā jūtu, ka lidmašina nokavēta..
zvanu uz aviokompāniju- tie atbild, ka Maskavas reisos tā esot ikdiena..
un , protams, vismaz 30-45 minūtes ir paredzēts, ka reiss aizkavēsies..

apsolīts tika, ka gaidīs arī mani..
ienāku "SEREMETJEVO" lidostā... pie durvīm jau mani sagaida vismaz 5-7 drošībnieki un liek pa ceļam izģērbties.
lidmašīnā nokļuvu stundu vēlāk apakšveļā, svārkos un bez apaviem..

          ņipoņal!!!!!! viņi tevi ... poimeļi?!    ķipa, maksa par reisa sagaidīšanu...

kaut kāds murgs...    un neko nevar izdarīt... viņiem tiesības...

labi... ko jautrāku... autobuss Rīga-Liepāja... ekspresis... iesēžos... braucu... tik... tas ceļš tāds dīvains... pie katras pieturas apstājas...
kad nobrauca autobuss pa pavisam ceļu,gāju šoferim prasīt,kas tad mainījies!!! izrādās,ka ar 5 minūšu starpību atgāja autobuss Rīga-Kuldīga-Aizpute-Liepāja un ekspresis... es biju trāpījusies uz pirmo variantu   izbraucu no Rīgas 5os vakarā, Liepāja iebraucu ap 12iem    tā ka jau biju samierinājusies ar savu tupumu, tad centos izbaudīt variantu "apceļosim dzimto zemi"   ... nebiju i zinājusi,ka mūspusē ir tādas takas un taciņas   

nē.. lind- tas bija tikai drošības pasākumu ietvaros- nekāda seksa..
bet skumji par to..    

Krievijā esmu bijusi tikai Saratovā. Tur bija tā: pienāk tramvajs - 2 vagoni. Bet durvis taisa vaļā tikai pirmajā vagonā. Kapēc tā, prasu? Vot, kad būs pilns pirmais vagons, attaisīsim durvis arī otrajā    

Gaidu trojeljbusu nr.3. Nenāk. Paiet pusstunda, stunda... nenāk. Tikai kaut kādi sagrabējuši autobusi. Pēkšņi vienam no sagrabējušajiem autobusiem ieraugu priekšējā stiklā kartona gabalu, uz kura ar krāsainu zīmuli uzšņāpts: TROLEIBUS No.3... Izrādās - trolejbusa vadi sarauti.

Sakarā ar to, ka vienā pilsētas posmā pārrautas karstā ūdens caurule, pilsēta palikusi bez karstā ūdens. Ja vēl paši var nomazgāties aukstā ūdenī, tad matus izmazgāt - nu nekā nevaru! Dodos uz viesnīcas frizētavu ar domu, ka kaut kā taču viņi to problēmu atrisina. Risinājums nošokēja: atnāca friziere ar taziku un čaiņiku, lika pieliekties virs tazika, iespieda rokās šampūna pudeli un nokomandēja: es tagad no čaiņika liešu, a ti moi kak doma - ručkami, ručkami...

Krievija - tas ir kaut kas!

oi, linda, tas ir cool reiss :D

Es reiz pamēģināju aizbraukt no Liepājas uz Aizputi caur Apriķiem... visu Liepājas rajonu apceļoju :D

         
Krievija= lielo iespēju zeme...
žēl, ka man nav ļauts šīs iespējas izmantot...    

tagad pa TV3 iet super puper filma,sen nebiju redzējusi! - pat diezgan tuva šai tēmai! "Pēc sērkociņiem"       

Krievija-tas ir kas īpašs... burtiski fanoju par to zemi            
ak,jā,Baltkrievija arī laba   

"Annai Lisai bija prieks, ka viņas Ihalainens ,par laimi, nevāļājas grāvī, bet aizbraucis uz Ameriku, vēl jo vairāk tāpēc,ka viņai bija diezgan tāla nojausma par to,kur atrodas Amerika"
         
kaut kas nu diiiikti līdzīgs ka man ar Vladivostoku         

..; kādus gadus 5 vismaz man neļaus Krievija ciemoties..

         

Kapēc tā?

... pārāk aizstāvu demokrātiju...    

sakopēju 1/2-paziņai bildes, viņa jautā, cik parādā. saku "rubuli jaunajā naudā", domādams ceineri (atsauce uz naudas maiņu 1961. gadā 1:10). papīrs ~ 3 rubul maksāja. nu, iedeva viņa man bleķa rubuli ar Voldiņu profilā.

Padomju produkta pirmais brauciens uz rietumiem. Sanāca, ka pirmais brauciens bija uz Franciju. Parīzē staigāju gar Sēnas krastu un blisinos visapkārt. Skatos tāds interesants džinsu veikals, jāiet palūrēt. Ieeju iekšā, neviena nav. Veikals iekārtots zeltraču stilā, neko tādu nebiju redzējis, staigāju un ar interesi vēroju. Pēkšņi man aiz muguras rupja dobja balss ”BONŽŪR MISJĒ”. Es cērtos riņķi un pirmais ko ieraugu ir milzīga bikšu jostas sprādze ar miroņgalvu kas ir manā acu augstumā. Paveros uz augšu un tur milzīga auguma nēģeris, melns kā ogle, bola savas ačteles un laipni smaida. Es pārbijies kā diegs bležu šim pretīm. Domāju, ka skats no malas bija pa pirmo, satikušies milzis ar sprīdīti, piekam sprīdītis pārbijies ar izbolītām acīm. Šis smaida un kaut ko franciski vervelē, es protams neko nesaprotu. Atjēdzies sāku lēnām kāpties uz durvju pusi, ar domu fiksāk tikt laukā, bet šis runā un smaida.
Tāda sanāca pirmā tikšanās ar laipnu, smaidošu melno pārdevēju kam diemžēl es nebiju gatavs.

Man bija sviests, kad pirmo reizi biju Vācijā, braucot pa bāni izmisīgi mēģināju kartē atrast pilsētu ar nosaukumu Ausfahrt...

aizbraucu bildēt baznīcas traukus, lai, kad nākošreiz nozags, var policijai bildes uzrādīt. baznīca ciet, atrodu draudzes vecāko, atslēdz, zvanu pasūtītājai, čortojos, ka neesmu sagidīts ar orķipestri. viņa jautā, kur esmu, saku, baznīcā, viņa saka, nevar būt, mums baznīcā nav telefona.
tad man radās pirmās aizdomas.
biju nobraucis uz Saulkrastiem Ķemeru vietā.